Es arī uzskatu, ka labāk ir apprecēties un tikai tad domāt par kopīgiem bērniem. Pirmkārt, te meitenes jau minēja - attiecībām tiek pieškirts juridiskais spēks, ir lemšanas tiesības un arī manta ir kopīga. Otrkārt, ja vīrietis nevēlas TIK nopietnas attiecības (laulību), tad kas liek domāt, ka viņš vēlas kopīgi audzināt bērnu? Jo ideālajā variantā visa bērna dzīves laikā viņam ir divi mīloši vecāki, kuri ir kopā.
Protams, katram sav un nevar visas situācijas bāzt vienā maisā, bet šis ir man pieņemams modelis.
Par precību vecumu - man liekas, ka tam ir sekundāra nozīme. Man svarīgāk ir tas, cik ilgi es esmu ar šo cilvēku kopā un cik tālu mēs esam virzījušies.