precību vecums..

Man liekas, ka nav tāds ideālais precību vecums, bet, manuprāt, jāprecas būtu tad, kad tomēr ~2 gadi kopā pavadīti, lai ir paspēts cilvēku iepazīt. Citam tas ir 20 gados, citam 35 gados.

man jau liekas, ka ne no vecuma ir atkarígs vai laulíba bús izdevusies, un "lai tá pa nopietno" var apprecéties arí 20 gados... skjiras arí tie pári, kas precéjushies 40+ vecumá! viss atkarígs no cilvékiem, pie tam abiem!

Es uzskatu, ka nav tāda noteikta vecuma, kad vajadzētu precēties. Šis solis ir jāsper, tad kad esi tam nobriedis un, protams, tev līdzās ir cilvēks kuru tu mīli, kuram uzticies un vēlies ar viņu veidot ģimeni.

Jāpreceas tad, kad paši var sākt dzivot savu ģimenes dzīvi, nevis turpināt dzīvot saviem vecākiem uz kakla, turklāt pūrā ar zīdaini. Šādi stāstiņi pat te forumā bieži minēti. Jēga šādām precībām, ja tāpat visu parādi komandē vecāki, nav nekāda?! Gadiem te nav nozīmes. Zinu pāri, kuriem 27 gadi, bet joprojām dzīvo vienā istabā vecāku dzīvoklī (nav nabadzīgi vai trūkumcietēji,lai nevarētu atļauties savu).

Varu garantēt,ka visas lika tādu skaitli,kas ir lielāks par savu vecumu,jo katra grib sev to ciparu pacelt,lai paspētu.
Man liekas,ka ideāli ir 25 gadi,bet nu jau esmu to nokavējusi. Tā kā mans variants būs ,ko te minēja:kā apprecēšos,tā uzreiz bērnu gādāšu,jo reāli nav jau arī vairs laika gaidīt.
Par pēdējo salmiņu teikt ir muļķīgi. Ko tad darīt,ja īstas tikai tad ir satikts?Teikt, ai nu nē, es gan tevi mīlu,gribu arī apprecēties,bet ko nu citi padomās..

Ar kāzām nav tā kā ar dzemdībām, ka jāpaspēj līdz 35 :D Kad ir īstais cilvēks blakus un normāli nostabilizēta dzīve- savs mājoklis un savi ienākumi, tad var sakt domāt par kāzām.
Un 26 gados galīgi nav ko iespringt par to, ka neesi vēl precējusies! :D

kad biju maza vēlējos aprecēties 20 gadu vecumā, tas nav piepildījies:D
bet jā, no škiršanās nav pasargāts neviens. cits apprecas 18 gados un laimīgi dzīvo, cits jau 30 gadu vecumā ir paspējis apprecēties divas reizes un izšķirties. zinu dažādus piemērus , tādēļ katram cilvēkam viss ir individuāli, jo precēties vienalga ar ko - lai tikai būtu gredzens pirkstā ar nav prāta darbs

Precibu svarigums, nozime vismaz Latvijaa ir loti mazinajusies. Kaa te nesen bija petijums, ka puse bernu dzimst ne-laulibaa. Man skiet, ka tas ir skumji, ka berniem nav oficialas gimenes, velak tas loti ietekme. Kapec tad sievietes piekrit taisit bernus? Par vecumu - musdienas vairs nevar virieti noturet ne ar bernu, ne precibam. Ja vinjai nav neka cita, tad varbut labak nepreceties.

Man šķiet ka vienalga galvenaos kad pati jūties tam gatava un ir īstais cilvēkš ar kopā gribi novecot. Kautvai tie būtu 30+.

Vērtējot pēc vēlmēm un iespējām, man ideālais vecums būtu 25-27 gadi. Vēl gadu atpakaļ pat negribēju precēties :D Tagad man 25.

Man skiet, ka tas ir skumji, ka berniem nav oficialas gimenes, velak tas loti ietekme. Kapec tad sievietes piekrit taisit bernus?

Neredzu neko, kas tur kko varētu ietekmēt. Kad pieteicās mazā, pati nebiju precējusies un pateicu, ka stāvoklī neprecēšos (man tā liekas ļoti izčakarēta diena, precēties grūtniecības laikā it īpaši ir lielu vēderu) pēc tam, kad mazajai apritēja gadiņš salaulājāmies un esam officiāli viena ģimene.

Domāju, ka normāls vecums 25 - 30. Nezinu, tad cilvēki visskaistākie liekas, un ātrāk gadi skaitīsies nodzīvoti laulībā.

Manai vīra mammai ir 44 un jau 26 gadus laimīgā laulībā nodzīvojusi. Apprecējās kad bija tikai 18 viņai.

Kāds gan tur sakars ar vecumu? Katrs precas pēc savas sagatavotības pakāpes, cik gatavs viņš jūtas. Un labklājību var iemantot arī esot precēts pāris.
Man nav tāds noteikts gadu skaits, kad tagad man būtu jāprecas, bet noteikti līdz 25 gribētos, jo negribu būt veca mamma saviem bērniem. Es vienmēr esmu gribējusi ģimeni-vīru, bērnus.

Manuprāt, nav tāda ''normālā precību vecuma''. Nu, apprecēsies 30 gados. Tas jau negarantē, ka pēc 5, 10 vai 15 gadiem nebūs šķiršanās. Apprecēsies 25 gados - tas pats. Tiešām vienīgā iespēja kā izvairīties no laulības šķiršanas - neprecēties vispār :D

Līdz 30.

Tā ir, vecums nu tiešām nav svarīgs šajā jautājumā. Galvenais, lai ir sajūta, ka tas ir tas īstais, vienīgais gan priekos, gan bēdās. Cits savu īsto atradīs 18 gados, cits 30 vai vēl vēlāk.

Mūsdienās gan valda tādi dīvaini stereotipi. Ja apprecies jauns, tad tas nozīmē, ka ir pieteicies mazulis. Maniem un vīra vecākiem ļoti daudzi paziņas ir jautājuši, kad tad gaidāms mazulis. Un galvenais, ka netic, ja saka, ka mazulis nebūs vismaz pagaidām. :D

Man gan liekas,ka laulību nozīme nav mazinājusies.Cita lieta,ka vīrieši nebildina un ko tad darīt. Neskries taču prom,ja mīl viens otru. Un vēl jau sievietēm tas reproduktīvais vecums. Gluži bez bērniem negribas palikt,tad nu taisa arī neprecējušies. Labāk neprecēta un ar bērnu nekā neprecēta un bez bērniem. Tā arī bērni dzimst ārpuslaulības.

Un mans noteikums -bērni pēc kāzām. :D

bērni bez laulībām dzimst tāpēc, ka vīrieši marinē kaut ko un neprec savas sievietes, bet sievietēm gribas bērnu, biooloģiskais pulkstenis arī tikšķ uz priekšu. Tad nu dzemdē kaut neprecējušās. Reizēm palikšana stāvoklī vīrietim ir vienīgais pamudinājums beidzot saņemties un savu sievieti apprecēt. Diemžēl. Man šķiet, tas tādēļ, ka tagad visi dzīvo kopā jau pirms kāzām - tā pati laulība vien ir, tikai neoficiāli, tāpēc, pēc daudzu vīriešu domām, zīmogs pasē neko nemaina un nav kur steigties.

Nesaprotu, kāpēc tas cipars būtu tik svarīgs? Valsts, ja nemaldos, ir atļāvusi laulāties no 16 gadu vecuma (protams, ar vecāku atļauju), tā kā droši vien, ir arī tādi pāri. Neteikšu, ka es to atbalstu, bet tāda dzīve. Nedomāju, ka ir tāda "pareizā" laika amplitūda, kad cilvēkam būtu ieteicams precēties un NOTEIKTI nedomāju, ka no tā, kādā vecumā tiek svinētas kāzas, ir atkarīgs laulības ilgums vai laulāto attiecību kvalitāte.

Kāda šeit ieminējās par bērniem, kas nav dzimuši laulībā... es teikšu tā - tas ir ļoti viduslaicīgi uzskatīt, ka tā saucamo (un man vispār pat negribas to vārdu rakstīt) "ārlaulības" bērnu dzīves kvalitāte tiek negatīvi ietekmēta no tā, ka viņa vecāki nav precēti, kamēr laulāto vecāku bērni skraidā apkārt laimīgi. Labāk jau esam kā ģimene laimīgi nelaulājušies un dodam mīlestību bērnam, nekā iespringstam uz muļķīgiem stereotipiem, ka mums jāprecas un beigās vēl nožēlojam to. Mīlestibu nevar ierāmēt.

Pardon, divi 16-gadnieki laikam nevar precēties, vienam jābūt pilngadīgam:

Latvijā ir atļautas laulības vienīgi sieviešu un vīriešu starpā. Turklāt abām personām ir jābūt sasniegušām 18 gadu vecumu un jābūt rīcībspējīgām. Izņēmuma gadījumā ar vecāku vai aizbildņu piekrišanu var doties laulībā persona, kas sasniegusi 16 gadu vecumu, ja otra persona, ar kuru laulība tiek noslēgta, ir pilngadīga