Tām, kam mājās bijis kaķēns.

Kkur lasīju, ka viņi mēdz piečurāt, piemēram, guļamistabā, lai izrādītu mīlestību vai kkā tā. Nu, tie taču ir dzīvnieciņi...

Man ļoti sen atpakaļ bija kaķis. Pirmais un pēdējais, jo man tomēr patīk, ka uz galdiņa ir sedziņa, vāze ar ziediem un pie logiem aizkari. Kamēr vien tas kaķis bija dzīvs, man bija jāaizmirst par jebko skaistu un dekoratīvu, jo saplēsa pilnīgi visu, lai cik augstu es liktu - vienalga, atrada veidu kā tikt klāt un visu sabojāt. Aizkarus visām istabā vairākas reizes noplēsa un sabojāja. Vienīgā labā lieta - vismaz nedirsa ārpus kastītes.
Kad bija mazs, tad es domāju, ka izaugs un nomierināsies - nekā. Izauga, bet plēsa visu tāpat. Neko - nesitu, nebļāvu, sadzīvoju ar viņu, kamēr nomira un pēc tam vairs neesmu vēlējusies kaķi.
Draudzenei ir pretēji - viņas kaķis bija jauks un mierīgs, kad bija mazs un arī tagad, kad paaudzies - neko neplēš, nedīrā, negāž. Vienīgi šad tad patrin nagus pret vienu skapi, bet tas arī viss.
Laikam tas vienkārši kā sagadās... Nezinu vai tur var kaut ko mainīt.

Kad mana kaķene bija maza, tad arī visur kāpa, leca uz skapjiem, pat pa durvju augšejo malu ložņāja, tad leca uz akvārija. Visu ko nenolikām plēsa, puķes vāzēs neturējām, jo tās visas tika izrautas un ūdens izgāsts. Lai arī no sākuma dikti trakoja, nekādus baigos postījumus nav veikusi, ja nu vienīgi ielec logā, kad tas ir vēdināšanas režīmā un ieķerās gar stiklu esošajās gumijās ar nagiem un izlien pa to āra. Kad bija kaķēni viņai ļoti trakoja ar viņiem, pat pamanījās zivis izķeksēt no akvārija. Bet gāja laiks un viss nostājās savās vietās, tagad vāzes droši turam uz galda, vienīgi viņa mēdz dzert to ūdeni, kas ir vāzēs. Kaķēnu viņai vairs nevar būt, jo uztaisījām operāciju, bet kāda ir aktīva, tāda ir un man tas patīk . Iet āra staigāties pa dārzu, jo dzīvoju privātmājā, bet tas viņas enerģiju nemazina, lai gan viņai jau ir 4 gadi tāpat grib dauzīties.
Manuprāt, to ārdīšanos var nedaudz mazināt ar viņu trakojot, bet tad tā no visas sirds, musējai tas palīdzēja, kad sāka ārdīties, kāds no mājiniekiem ar viņu spēlējās, rezultāta visus spēkus viņa iztērēja un citām aktivitātēm spēka vairs nebija līdz ar to kaķis devās gulēt, vai vnk vērot zivis akvārijā.
Savukārt vecaku kaķene ir ļoti traka, visus puķu podus plēš, zemi no tiem izrok vai pati vēl kārtīgi pa viņu izvārtas, pamāju iet kā nelabais, īpaši vakaros, kad brālis iet gulēt viņa speciali iet pie viņa trakot untad vini vismaz 30 min skrien pa dzīvokli un trako, parasti ar tām 30 min pietiek, lai viņa sagurtu jo ir sirds problēmas, bet reizēm tas vinu nekāvē, tad gan ņemam klēpī viņu un mierinām, līdz nomiernās, ja ar viņu netrakotu, domaju būtu vēl trakāk.
Ārā gan nelaistu ja dzīvo dzīvoklī, ja kaut 2x izlaidīsi, tad sāksies murgs, viņš gribēs ārā regulāri un ja tu negribēsi laist, tad plēsīs durvis, skrāpēsies pie logiem un ja vajadzēs šo dabūt mājās, tad to būs grūti izdarīt. Savu kaķeni no sākuma, negribejām āra laist, bet tad drauga mamma palaida 2-3 x āra kamēr bijām prom un tad sākās, ja neviens nelaida plēsās gar durvīm un stikliem, ņaudēja kā traka, runču laikā tas vispār nebija izturams. Diemžēl, lai arī staigā pārsvara pa pagalmu bija pamanījusies sakauties ar citiem kakiem, jo pēc operācijas necieš nevienu citu kaķi rezultāta nācās amputēt asti, kad to ārsts pateica, likās, nu kāda velna pēc to kaķi laidām ārā, jo visa ta operācija un ārstēšanās bija gana dārga un ilgstoša.
Nezinu vai tas, ko uzrakstīju tev ko palīdzēs, bet šī ir mana pieredze

..bet kaķēni tādi vairumā ir. Tādēļ jāaudzina, mēs savu diezgan normāli izaudzinājuši esam. :)

Man jau gadu mājās ir kaķene un viņa arī bija traka,bet tik ļoti neko neplēsa,jo ar viņu spēlējos un veltīju daudz uzmanības.Tagad viņai jau ir gadiņš un ir palikusi DAUDZ mierīgāka un nosvērtāka.:)

Mums ir izteikti istabas kaķi, kaut dzīvojam privātmājā. Un viņi ir izteikti mierīgi. Nekas manuprāt nekad nav saplēsts, arī kad bija mazuļi. Manuprāt, tas ir atkarīgs no rakstura. Jo nu mūsējie praktiski ziemas laikā tikai ēd un guļ un vēro skatu pa logu.

Man arī šķiet, ka ja kaķis ir mežonīgs tad viņam labāk dzīvot lauku mājās ārā. Jo liekas, ka šādi kaķīši ir hiperaktīvi un mājās viņi citādāk nevar izlādēties.

Mēs arī paņēmām kaķenīti. Līdz šai dienai nožēloju to lēmumu. Mūsu kaķene jau ir vairāk kā gadu veca un sterizilēta,bet miera vēl aizvien nav,plēš visu ko atrod,lien uz galda,skapjiem,zog arī visu ko var panest. Jau vairākas reizes esam pārlīmējuši tapetes. Viņai ir viss,gan visādas mantiņas,gan nagu asināmie dēlīši,bet miera nav un viss. Audzināta arī tika,bet tas viņai zem astes.
Uz nakti nelaižu virtuvē,jo patīk rakņāties pa miskasti,arī pa tukšu,bet viņa man vienreiz par to atriebās-piečurāja manā gultas pusē. Pa naktīm arī nav miera-skraida,ņaud,lēkā un dauzās. Es gulēt nevaru,man trausls miegs,bet draugs guļ kā lācis. Esam runājuši,ka varbūt labāk aizvest uz laukiem,būs miers,bet draugs ni un ni,viņam viņa ir mīļdzīvnieciņš,bet man nervi čupā.
Ar to es gribēju teikt,ka iespēja,ka tavs kaķītis izaugot būs mierīgs,arī pēc sterilizēšanas,ir apmēram 50/50.

piekrītu Jasmin. man jau bērnībā,kad gribēju kaķi,bet mēs nedzīvojām laukos,ome teica,ka kaķim tomēr vieta esot laukos,tur ir lieli plašumi,tur viņš var tā riktīgi iztrakoties,bet dzīvoklis ir 4 sienas..

protams,ir mierīgi kaķi,tā kā manējais:D

ā,starpcitu manam tagadējam kaķim arī patīk ložņāt pa miskasti un zagt,ja kaut ko labu ēdamu atrod,piem.uz galda noliktu,tomēr es viņu laižu virtuvē,viņš tur paliek pa nakti,bet miskasti es no rīta savācu,nav jau tik traki,varu pieciest:D

Es arī paciestu,ja jau neskaitāmas reizes nebūtu atkārtojies skats,kad atnāku mājās no skolas vai pamostos no rīta,viss miskastes saturs izvazāts pa visu virtuvi,grīda netīra un smirdīga. Vienreiz pat pie pašām ārdurvīm bija atstiepusi laša ādu,pa dzīvokli tad stiepās tāda smirdīga,taukaina taciņa :D

Mūsu kaķis pārstāja pat eglītei tuvoties, kad sagrauza elektrisko lampiņu un dabūja pa zobiem ar elektrību.

Un lai negrauž , neskrāpē lietas, es apūtu ar līdzekli, ko pūš spalvā pret blusiņām, spalvas spīdumam utt...tam ir visai pretīga smaka, ko kaķis ciest nevar, mūk uzreiz prom. Līdz ar to, kur bija tā smarža - nelīda.

Paaugsies - paliks prātīgāks. Spēlēties grib, vajag ar viņu vairāk paspēlēties, sagādāt jautras rotaļlietas.

Oi cik es zinu uz kaķi nedarbojās kliegšana, viņš nesaprot, ka Tu kaut ko aizrādi, drīzāk domā, ka vienkārši slikti izturies, tāpēc viņi atriebjās, mans kaķis kad bija maziņš arī bija nevaldās, ko tik nav saplēsis pat, kad visa ģimene gribējām nofotogrāfēties uzlikām taimeri a šis norauj fočiku no plaukta zemē :D
Bet tagad kad paaudzies vairs tādas nelietības nedara, tikai dažreiz suni iekausta :D

Starp citu, pēc dzīvesvietas maiņas mans mazais razbainieks arī bija pasācis darīt visādas blēņas - plosīt dīvānu, plūkāt aizkaru malu, ložņāt, kur nevajag. Nopirkām viņam trisstāvīgu spēļu kompleksu un tagad viņš plosās tikai tur. Jā, reizēm kāda blēņa gadās, bet viņš ir dzīvnieks, es lieliski saprotu, ka viņš nav mantiņa un var sadarīt visādus nedarbus.

Kur ir kritika?
Piem - nez no kurienes izrauj, ka es kaķi taisos mest ārā, krč atstāt uz ielas, kur es kko tādu minēju?
tpt par pēršanu, uzrakstīju, ka noperu kaķi (viņam vsp tgd jau ir kkādi 7mēn aptuveni, vismaz veterinārārste tā konstatēja), uzreiz čutna es to kaķi kājām spārdu, protams, ka tikai ar kkādu avīzi, lupatu pabiedēju nedaudz, nevis dauzu līdz nomierinās.
cmon, kur var sieties tik šausmīgi klāt pie katra vārda

Un, runājot par eglītes mantiņām, ja vien tās nav plīstošas - nu uzdāvini minkam kādu eglīšu bumbiņu, lai spēlējas. Manam katrus Ziemassvētkus ir iedotas dažas eglītes mantiņas, lai ir ko dzenāt un kārdinājums egli atrotāt būtu mazāks.

Varbūt kāda varētu ieteikt kā pārliecināt draugu,ka gan kaķim,gan man būs labāk,ja kaķis tiks aizvests uz laukiem??! Esmu mēģinājusi visādi,bet bez panākumiem :(

Tās mantiņas, kas man ir pakārtas, klasiskie bumbuļi anv viņam dodami, jo vienu jau viņš saplēsa, uztraucos kā traka, muti pētīju, jo, kad viņas saplīst, tad ir kā stikliņi, par laimi viņš nebija sagriezies,

Kaķis nav suns. Pēršana un kliegšana neko nedos, tikai padarīs visu trakāku. Ar kaķi ir jāņemās pēc iespējas biežāk. Ja neviens nav mājās, kurš var spēlēties un mīļoties, ja saimnieks regulāri iziet no mājas 8, atnāk mājās ap 7 vakarā un ar kaķi nedarbojas atlikušo vakaru, pat neceri, ka minka būs laimīgs un mierīgs. Ja plēš un skrāpē - apgriez nagus. Uz kādu laiku būs miers. No vāzēm dzer ūdeni teju katrs kaķis, tādēļ arī apgāž un saplēš, ja nevar tikt klāt. Arī puķes grauž, jo ir kam garšo. Mana kaķene asina nagus pret krēsliem, gludināmo dēli, gultas malu, es sadzīvoju. Man nav žēl. Ir gudri kaķi, kuriem pielec, ir stulbi, kuri jāmīl tādi, kādi ir un vienkārši jāstrādā ar tādiem.. Netaisi traģēdiju tur, kur tās nav. Un neaizbildinies ar kaut ko. Ja iesaka kāda ko darīt, tad mēģini, nevis saki, ka tam nebūs jēgas pat nepamēģinājusi.

Ir bijis, nē - daudzskaitlī. :) visi kā viens sākumā ir tik žiperīgi, bet ar laiku nomierinās un spēlēšanās vēlme mazinās. pirmie gadiņi, protams, būs tādi - aktīvs dzīvnieks, kurš gribēs tikpat aktīvu saimnieku. bet pēc lielas spēlēšanās, parasti ir bijis tā, ka viņi tik saguruši, ka ieslīgst dziļā miegā un vairākas stundas tā spēj nočučēt. protams, ar katru nākamo gadu, tā aktivitāte paliek mazāka, jo kaķis paliek vecāks un tā spēlēšanās tik ļoti vairs neaizrauj.
kaķis ir jāaudzina, tad, kad tu paņem mazu dzīvnieku , tev ar šo visu ir jārēķinās. gan ar nemitīgo spēlēšanās vēlmi, gan ar to, ka gribēs asināt nagus, gan to, ka viņš sākumā 24/7 ar pauzēm, bet būs ļoti aktīvs un negulētas naktis - garantēts. netrako, bet aizrādi, ja dara lietas, ko nedrīkst, ar laiku ieaudzināsi un kaķis sāks saprast, uzreiz tas viss nenotiek. ar laiku arī būs tā, ka pa naktīm tavs miegs atgriezīsies nepārtraukts un dziļš kā agrāk, bet tas būs tikai tad, kad kaķis vispār sāks saprast kaut ko, jo principā viņi ir nakts dzīvnieki, pa dienu guļ un naktī uzdarbojas. sākumā kaķis pat neaizdomājas, ka nakts ir tas laiks, kad cilvēks guļ, uzvedās skaļi, bet, mana pieredze liecina, ka kaķis ar laiku sāk to apjēgt un pat, ja naktī pats neguļ, viņš uzvedās mierīgi, lai nemodinātu saimnieku.