Pie Eglītes.

Skaitīšu.

Neskaitu un nedziedu jau no kādiem gadiem 15-16, t.i., kopš beidzu pamatskolu :D

Man vispār diezgan stulbi un garlaicīgi liekas izdalīt dāvanas vienkārši tāpat.

Mums visi skaita un dzied. Daavana tachu jaanopelna!! :)

Domāju, ka neskaitīšu. Pēdējo reizi skaitīju kaut kad sen, skolas laikā.
Ja kāds tomēr liks skaitīt, tad gan jau man prātā būs kāds foršs, ziemīgs citāts un novēlējums un ar to tad izlīdzēšos.

piekriitu koncai :) interesanti ir radosi davanas pasniegt:)

Man vispār diezgan stulbi un garlaicīgi liekas izdalīt dāvanas vienkārši tāpat.

Man atkal stulbi liekas, kad pieaugušie dara bērniem paredzētās darbības.

Jau 4. Gadu neskaitiishu, jo nesvinu Latvijaa. Lai gan pamazaam drauga gjimeni meegjinu pierunaat uz kaadiem pantinjiem. Mums Latvijaa gjimenee katram savs pantinjsh, nedo dievs kaads noskaitiis opiisha apdegushos piiraagus vai mammas mezha veci. Omiite parasti shpiko un neko neskaita no galvas :D Francijaa parasti vinekaarshi kaads vismazaakais beerns visiel izdala daavanas un miers

Jasmīn

Kur rakstīts, ka tas ir tikai bērniem. Tas viss vēl vairāk rada noskaņu. Tuklāt, ja bērni arī ir klāt, tad viņiem ir ne tikai interesantāk, bet nejūtas apdalīti, ka viņiem jāskaita, bet lielie neskaita. Man tas liekas ģimeniski un jauki.

Man gan neliekas, ka taa ir tikai beernu padariishana

Mēs skaitam dzejoļus,ja neviens neko nezin,tad sakam skaļi Jaunā gada apņemšanos.Visbiežāk dominē pelnīšu vairāk. :D

Tā kā uz dāvanām neviens neiespringst, tad neko neskaitam vairs, vienkārši kopā pavadam vakaru, bet ja vēl kaut kur jāskaita, tad izlīdzos ar bērnībā iemācītajiem - zaķis mežā ezi sauc, kur gan palicis mans draugs..., kā arī visi meži sniegā, visi lāči miegā.... - tos skaitīju, kad man kādi 5gadi bija. :)

Mums ģimenē pantiņu skaitīšana vienmēr izvēršas ļoti jautra, jo parasti kāds nav iemācījies un tad nu mēģina kaut ko dzejot uz vietas. Un jā, šķiet mīļāk un sirsnīgāk pasniegt dāvanas pēc tam, kad dāvanas saņēmējs ir noskaitījis pantiņu. :)
Tās, kuras skaitīs - kādus skaitīsiet? Varbūt kādai ir kāds mīļākais Ziemassvētku dzejolis? :)

Es parasti kādu pasaku izstāstu! :)

Arī manā ģimenē ir jautri. Centīgākie iemācās, sliņķi dzejo uz vietas.

jā, mēs arī skaitam! Ja dzejolis aizmirsies, tad kaut ko nodzied, ja negribas dziedāt, tad jau nāk ārā visādi ziemassvētku smieklīgie jociņi!

Jā, mūsu ģimenē arī skaita pantiņus.
Sirsnīgi tas ir, es teiktu. :)
Un manā ģimenē arī ir tādi, kuri nezina - tad dzejo uz vietas! :D

Ne reizi savā dzīvē neesmu to darījusi, un, kāds pārsteigums, arī nedarīšu. :D Godīgi, jau kopš bērnu dienām tas šķiet tāds.. muļķīgs pasākums!

Maneejais ir zakjiishu pirtinja. Parasti samaaciijos arii citus Pluudonja dzejoljus, jo vinjam jauki tie dzejolji par ziemu un ziemassveetkiem. Tagad gan atceros tikai pirtinju. Kad gaaju muuzikas skolaa, tad speeleeju kokli pie egliites.

Ja nenoslinkošu, šogad skaitīšu Ziedoņa "Esmu es". :)
Salomē
Laikam jau katram savs. Var jau būt, ka tajā visā ir sava daļa muļķīguma vai bērnišķīguma, bet tas piešauj arī labu devu sirsnīguma svētkiem un man Ziemassvētki bez dzejolīšu skaitīšanas būtu kā Līgo bez vainaga. :)