Grūtākā izvēle

up :)

Ilgi nav jādomā - Braukt mācīties uz USA vai nebraukt!
Un vel aizvien esmu šīs izvēles priekšā. Vienu izdevību palaidu garām, tagad nāk velviena.

Kāpēc neaizbrauci pirmajā reizē? Varbūt tā ir zīme, ka jābrauc, ja jau tiek dota vēl viena iespēja? ;)

Izšķirties no 4gadus ilgām attiecībām, lai uzsāktu jaunas. :) Izšķīros, nenožēloju, ar otru puisi jau esam 2, 5gadus kopā :)

Man līdz šim grūtākā izvēle bija nolemt, ko mācīties. Svārstījos starp divām pilnīgi dažādām nozarēm, bet šobrīd izskatās, ka lēmums ir bijis pareizs.

Ebe,
Man ir iespeja braukt tur mācīties tikai caur sportu (man piešķir pilno stipendiju), bet neesmu pārliecinata vai vēlos vel četrus gadus trenēties divas reizes dienā. Man jau ir bijusi tādi četri gadi- dzīves prakstiski nav.

Un, uzradās lielā mīlestība. Manuprāt, tas arī iespaidoja manu lēmumu.

Man pašai laikam grūtākā izvēle bija - gribu bēbi ŠOBRĪD vai vēl ne.

Tagad gaidu, kad pieteiksies, bet sajūta kā lecot uz galvas aukstā ūdenī - ļoti gribas zināt, kā būs, bet drusku, protams, arī bail :)

Ebe,
Ja ir mīļotais vīrietis pie sāniem, materiālā situācija atļauj, neizjauc lielus nākotnes plānus un ja pati to vēlies, tad neskatoties uz bailēm jāpaļaujas uz to- būs vai nebūs. Ja būs, tad būs lemts tagad :)

laikam jau aizbraukshana uz árzemém , pametot LV ljoti daudz ko...

EzE, jā, visi priekšnosacījumi izpildīti - augstskola pabeigta, vīrs superīgs, izballējusies esmu un karjera neapstātos būtiskā vietā (kas gan man nav tik ļoti būtiski) un naudas vienmēŗ varētu būt vairāk, bet ir ok :)
Nu es jau arī ļaujos - tad jau redzēs, kas sanāks :)

Ar kādu sportu nodarbojies? Domāju, ak tev pamatīgi jāapdomā visu un jāizvērtē prioritātes. Arī nākotnes prioritātes, ne tikai šodienas :)

Mis Take, bet, cik saprotu no citām diskusijām, tu nenožēlo un esi laimīga, vai ne? :)

Ebe,

Veiksmi Tev jebkurā gadijumā! :)


Airēšana. Nav viegls sporta veids itīpaši priekš meitenēm un sievietēm, bet ir sava veida burvība. Itīpaši vasarā.

Protams, ka prioriāte ir laba augstākā izglītība. Mani ir gatava uzņemt viena no labākajām Kalifornijas universitātēm, Latvijas ugstākā izglītība nevar stāvēt blakus.

Es šobrid esmu tadas izvēles priekšā... pamest Lv vai nē, it kā esmu jau izveli daleji izdarijusi, bet visu laiku sirds nemieriga un bailes iekšeji, ja nu nekas nesanaks. Bet no otras puses, ko man daudz zaudet. Ja vien paris sapnjus.

Amēlija, kāpēc tu grasies doties prom no LV?

EzE, lai tev viss izdodas, neatkarīgi no tā, kādu lēmumu pieņemsi! :)

Visgrūtāko izvēli es izdarīju 7 gadus atpakaļ - izlēmu nebraukt mācīties uz Angliju. Pieteikšanās dokumentus un universitātes informatīvos materiālus glabāju joprojām, reizēm izvelku, pārlasu un domāju - kā būtu bijis, ja es būtu aizbraukusi.

Libra, kāpēc nolēmi nebraukt?

já, esmu laimíga, visvairak jau tapéc, ka te satiku savu víru. nebútu aizbraukusi, noteikti nebútu precéjusies ar forshu vírieti :)

Nobijos. Toreiz mācības ārzemēs nebija tik populāras kā tagad un arī nebija tik daudz aizbraukušo latviešu. Nevarēju pieņemt to, ka būšu viena lielā, svešā valstī. Turklāt, man studējot būtu jāņem kredītu, kas nozīmē, ka pēc studiju beigām man kādus 5 gadus būtu Anglijā jāstrādā un jāatmaksā mācību maksu. Nebiju tam gatava. Bet atzīšos, ka reizēm nožēloju.

Hmm, tādas grūtas izvēles nav bijušas, jo jau 12 gados biju izdomājusi, ka studēšu Francijā. Man drīzāk bija riskanta izvēle ar studiju programmu - nebiju pārliecināta, ka man tas iepatikses, šķita, ka vairāk velk uz pilnīgi otru pusi, dizainu, airhitektūru, bet paveicās, ļoti interesanti un varu iedomāties sevi šajā jomā, privātajā sektorā, kaut kur pasaulē. :)

Laikam liels leemums skaitaas pamest latviju peec vidusskolas un...kas zin,kad atgrieizishos. Bet otrs lielais bija izshkjirties no ilgaam attieciibaam ar pirmo draugi. Neesmu jau varaak kaa 2 gadus vinju rdzeejusi, bet shad tad iedomaajos,ko vinjhs dara un vai ir laimiigs...