man cietums asociējas ar totālu bezdarbību, ar sēdēšanu 4 sienās un jukšanu prātā...
nezinu, man viņš neliekas normāls, es par viņu neinteresējos, kam viņam daļas gar to, esmu aizņemta, utt.
mūsu starpā ir palicis nenormāls naids. tāpēc arī baidos. naids nebija no manas puses, bet tāpēc, ka viņa senčiem ļoti patiku. viņa mamma man bieži zvanīja arī tajā laikā, kad viņš bija cietumā. tāpēc uztraucos, ka šamējam galvā ir aizgājis ciet tiktāl, ka iedomājies, ka es kko varētu gribēt no viņa, jo ar viņa vecākiem kontaktējos (vēl pirms 4mēnešiem) un viņš bija neiedomājami nikns par to pēc šķiršanās, jo domāja, ka es izmisīgi gribu viņu atgūt, lai gan biju laimīga, ka esmu tikusi vaļā.. viņš ir ar psihopāta novirzēm, tāpēc gribētu zināt jūsu viedokli.