Nu tad jau baigi feini, džeks malacis būs. Nu īstenībā, tā grūti paredzēt, kas būs tālāk. Mans draugs prakstiski uzreiz aicināja mani dzīvot pie sevis, bet es atteicos. Laika gaitā bija saruna, vai nebija tā grūti viņam momentā pārslēgties no viņas uz mani. Viņs teica, ka nē, jo ļoti esot gribējis tikt vaļā no tām attiecībām. Tā kā tas laikam ir atkarīgs no paša cilvēka gribēšanas. Nu es katrā ziņā vēroju savu draugu it kā no malas, it kā nebūtu tur iesaistīta, un uz visiem vinā jaunumiem attiecību sfērā reaģēju nu tā "ir, ir, ļoti labi", nu tā bez īpašām emocijām. Kā būs, tā būs, apmēram, jo īpašas cerības nemaz neloloju, ka mēs varētu saiet kopā, tas nebija manos plānos :D bet redz kā, jau divi gadi riņķī :D tā kā domāju, ka tev cītīgi jāvēro viņš un jāklausās, kādi ir viņa plāni. Ja viņš tev vēl mēnesi kladzinās, ka nezin, ko pats grib, tad, manuprāt, tur viss ir skaidrs.
aykal baigi gari, pardon :D
67
