Pazīstu daudz tādu puišu - par kropļiem gan nenosaukšu, bet par cūkām gan. Viens atraugājas, viens stāsta, ka tikko palaidis (:D ), cits atklāti runā par "vecenēm", ko domā. Un tas viss meiteņu klātbūtnē. Vienam ienāk prātā visu priekšā bļaut uz savu meiteni, kaut gan skaidri redzams, ka tā meitene cenšas to puisi neizlaist. Tā jau nav mana darīšana, to starpā nav mana puiša, bet dažreiz aizdomājos par robežām un to visu pasākumu kā tādu.
Manējais ir dažreiz atcirtis kaut ko (bet nekad publiski). Neuzskatu, ka biju pelnījusi, jo dažreiz esmu dikti piekususi viņu biksīt, lai viņš kaut ko jel izdara - pat primitīvi nomazgāties un zobus iztīrīt, lai laicīgi ietu gulēt. Tad sākas bļaušana, apvainošanās, viņš kā parasti pēdējais izbļauj skarbāku vārdu.
Tas jau viss nenozīmē, ka vīrieši ir rukši. Jā, gribas jau, lai ir normāli džentelmeņi, rūpējas un ieklausās, bet šos jau neizmācīsi :D