Esmu jau iepriekš dažas diskusijās savu problēmu pieminējusi,bet šoreiz izveidošu atsevišķu diskusiju!
Pirms gada vai nedaudz ilgāka laika pašķīros no sava Ex.Ne aci pret aci,bet modernajā interneta vidē.Tas viss tā slideni notika - bez pārmetumiem,bez nekā,vnk viens otram izslīdējām no rokām.Pat nebija tādas frāzes,ka šķiramies,vnk bija klusums,no kā es izsecināju,ka viss ir cauri!
Nezinu kāpēc,bet par šo cilvēku tik tiešām aizdomājos gandrīz katru dienu, vismaz uz 5 minūtēm.Savā ziņā man pret šo cilvēku ir sakrājies zināms rūgtums,jo no viņa neko šādu nebiju gaidījusi...pēc visa,ko kopā piedzīvojām,bet ne par to ir stāsts.
Kā jau minēju,man pret viņu ir sakrājies zināms rūgtums,varbūt pat dusmas,nezinu kā to nosaukt.Skumjas arī ir!Visu laiku prātoju - līdz šim neesam sazinājušies,bet man tik daudz ir sakrājies,ko gribētos viņam pateikt.Un tagad esmu dilemas priekšā - uzrakstīt viņam draugos (pieļaujot,ka atbildi nesaņemšu vai ko skarbu man pateiks) vai tomēr klusēt un krāt visu sevī?Ja arī rakstītu - gribētos bez pārmetumiem,bet tomēr nedaudz par visu tā iedurt sirsniņā (tā nu tas ir!).Vakar pat ejot gulēt atkal par viņu aizdomājos un pat acīs saskrēja asaras....
Bieži pat sevi pieķeru pie tā,ka man šis rūgtums un domas par šo cilvēku traucē domāt par citiem puišiem, attiecībām!Laikam nav izdevies šo cilvēku izmest no prāta,jo viss tik nesaprotami beidzās!
Ko jūs darītu manā vietā?Kā rīkotos?
4838
