Tieši vecgada vakarā uzraksīju uz lapiņas apņemšanās, lai neaizmirstu, ka kaut kas arī jādara. Kā tad. Ne es zinu, kur ta lapiņa ir, ne, kas tur rakstīts. Prieks, ja esmu izpildījusi kādu no tām, taču nebēdāju, ja neesmu. Laika vēl daudz, lai iestātos kādos kursos, dzīvotu veselīgāk utt. Skatos uz to visu no labās puses- ja to visu būtu sākusi darīt, tad es šīs lietas nevarētu apņēmties uz nākamo gadu.
Kopumā šis gads ir bijis tiešām ļoti, ļoti interesants un pozitīviem piedzīvojumiem un emocijām bagāts, neskatoties uz to, ka nekāda krasas izmaiņas neieviesu. Vislielākie šī gada plusi, manuprāt, ir tie, ka atkal nodibināju sakarus ar vecajiem draugiem un sapratu, ka neesmu nemaz tik kautrīga, kā pašai šķita.
Nākamajam gadam, jā, būs atkal apņemšanās, jo man patīk sadalīt laiku noteiktos posmos un atskatīties uz padarītajiem darbiņiem.
Mums ar draudzeni arī katru gadu ir tradīcija sarakstīt daudz mazu lietiņu, kuras liekam viena otrai gada laikā izpildīt. Tas tā, lai dzīve interesantāka.