krieviski

Pievakare,
es darbā bieži runāju ar lietuviešiem un igauņiem. viņi pārsvarā nerunā angliski, bet krieviski gan.

bet pašā LV gan nesaskaros ar to, ka krievu valoda apkārt ir vairāk.

Lancaster - par igauņiem un lietuviešiem varu piekrist,piem.Lietuvā,kad bijām vienreiz aizbraukuši,tur likās,itkā visi lietuvieši ir krievi,nekur nedzirdēju lietuviešu valodu,visās malās skanēja krievu valoda,tāpat Igaunijā,kaut gan tur igauņi runā paši savā valodā,krievu valodā tur runā,bet ne tik bieži.

Lancaster, skaidrs, nu es biju gan domājusi tieši par Latviju un saskarsmi nevis ar ārzemniekiem, bet gan mūsu iedzīvotājiem.

Balāde,

,piem.Lietuvā,kad bijām vienreiz aizbraukuši,tur likās,itkā visi lietuvieši ir krievi,nekur nedzirdēju lietuviešu valodu,visās malās skanēja krievu valoda,

nopietni? :D Cik es esmu bijusi Lietuvā (tas nav baigi daudz, bet nu ir būts) - veci cilvēki to krievu valodu saprot, tirgū, varbūt kādos atsevišķos veikalos vai kafejnīcās var parunāt vai vismaz saprast, bet nu jaunie 100% nesaprot ne Čili picās, ne kur citur (arī internetā biju iemaldījusies lietuviešu forumā, kur lielākais, ko viņi varēja pateikt bija "meņa zovut jeva"). Protams, uz ielām nekādu krievu valodu nedzirdēju, tikai lietuviešu.

Lancaster, acīmredzot kā kurš. :) Man ir arī bijusi saskarsme lietuviešiem un igauņiem..un, kad viņi tur mēģināja izmocīt to krievu val, taču mēs teicām, lai tak angliski runā, bija priecīgi un teica, ka viņiem arī daudz labāk angļu valoda patīk, bet viņi esot domājuši, ka latviešiem vienmēr krievu val. gribas runāt :D Bet nu tie bija tādi salīdzinoši jauni visi, varbūt vecākiem savādāk...nu, nezinu, vienk saku, ka, man šķiet, ka tas tāpat kā pie mums - kā kuram. Es, piemēram, būtu laimīgākais cilvēks pasaulē, ja krievu valodas vietā varētu angliski runāt :D :D

Krievu valoda man ir dzimtā, bet latviešu iemācījos ļoti agrā bērnībā latviešu dārziņā, gāju latviešu skolā, piedalījos latviešu valodas olimpiādēs, tāpēc gan latviešu, gan krievu valodu uzskatu par vienlīdzīgi sev svarīgām un uztveru tās abas par dzimtajām valodām :)

Saprotu labi un runāju arī. Bet runāju tikai tad ja jūtu, ka otram ir grūti runāt latviski.Man patīk ja otrs vismaz cenšās, tad panāku pretī, bet ja piecērt kāju un saka- ja ņepoņimaju! Tad es pagriežos un aizeju :D

Kad es zvanu es vienmēr pajautāju :
"Good afternoon, do you speek English? Govorite po-russki?" - tad cilvēks pats izvēlas, kas viņam labāk patīk. 90% gadījumu tā ir krievu valoda.

ir bijuši tādi kadri kā super sekretāres, kas neatbild neko un nomet klausuli. kad pārzvanu, tad met nost :D tad nu nākas to uzņēmumu pa citiem telefoniem mēģināt dabūt rokā.

vakar vienai notārei jau gandrīz pasūdzējos, ka viņas sekretāre ir dura. nu nesaproti pati - tak pilns birojs ar cilvēkiem - pasauc kādu. vismaz pasaki, ka nesaproti.

Man krievu valoda ir 3. svešvaloda, reāli vienīgā reizi, kad ilgāku laiku bija regulāri jāizmanto - kad strādāju, tas arī viss, Rīgā man visur apkārt vieni vienīgi latvieši. Meloju, agrāk ,tenisā trenējoties, bija daudz krievu paziņu, bet viņi visi runāja latviski.

Saprotu un runaaju, bet nepatiik man krievu valoda, taadeelj lietoju to tikai tad, ja nekaadi citaadi nevar sazinaaties.

Kaut ko mazliet saprotu, jo skolā ir mācīta. Runāt arī kaut ko varētu, bet tā kā ne īpaši labi, tad nerunāju.

Es saprotu,bet nerunāju,dažreiz pat ja jārunā pa telefonu, runāju latviski,bet otrā galā man maļ krieviski

Šis man atgādina kā es ar dzīvokļa saimnieci runāju, kad nākas sazvanīties :D Es latviski - viņa krieviski, bet kaut kā saprotamies. :D

ar krievu valodu esmu uz Tu. Iemācījos sētā ar bērniem spēlējoties. Un arī darba vajadzībām valoda vienmēr ir tikai pilnveidojusies aizbraucot uz Krieviju, man daudzi nevar pateikt ka esmu iebraucēja runāju bez akcenta, lasīšana man iet ļoti raiti, savukārt rakstība pilnīgi ne mans lauciņš, kaut gan arī latviski vairs nemāku rakstīt :D

Man patīk krievu valoda. Iemācījos skatoties filmas un seriālus. Mamma vēl pamācīja rakstīt. Skolā sākās krievu valoda 5. klasē un atšķirībā no klasesbiedriem man stundās bija garlaicīgi. :D

Tagad runāju ar nelielu akcentu, jo kaut kā neērti jūtos, šķiet, ka izklausos briesmīgi :D Rakstu gan datorā, gan ar roku, bet ne bez kļūdām :D Saprotu visu, ar retiem izņēmumiem.

Starp citu

Es saprotu,bet nerunāju,dažreiz pat ja jārunā pa telefonu, runāju latviski,bet otrā galā man maļ krieviski

normāla situācija, man tā vecāki visu mūžu runā. :D Kaut var abi runāt un saprast abās valodās, taču saziņa 95% notiek šādi - viens krieviski, otrs pretī latviski.

ir bijuši tādi kadri kā super sekretāres, kas neatbild neko un nomet klausuli. kad pārzvanu, tad met nost tad nu nākas to uzņēmumu pa citiem telefoniem mēģināt dabūt rokā.

Sasmējos :D

Saprotu ļoti, ļoti labi, varu gan runāt, gan rakstīt, gan arī lasīt.

Pievakare,
tas galīgi nav smielīgi, kad steidzami jāpierakstās pie konkrēta notāra uz tikšanos, un pretī tev šāda sekretāre :D :D

Pievakare - es nopietni runāju,zvēru pie visiem svētajiem,ka tā bija:D moš tur vienā vietā tā,otrā tā:D

saprotu labi, runāt nedaudz kaunos, jo esmu mācījusies pašmācības ceļā no filmām, seriāliem utt. skolā mācījos vācu valodu un tagad saprotu, ka no tā nebija nekādas jēgas. vidusskolā gribēju pāriet uz krievu valodu, pateica, ka vairs nevaru, esot vien jāmācas vācu. lasīt , ja vajag kko izburtot māku, bet tā smuki lasīt nemāku. tēvs pēc tautības skaitās krievs, bet runāt runā latviski, jau no bērnības. apkārt visi latvieši, tā, ka ar to mācīšanos dikti čābīgi, bet gribu iemācīties tā smuki runāt, bet kkādas stostīšanās :D

Saprotu, runāju, lasu, rakstu.

1985tajá gadá PSRS izdomāja (atļāva?) cilvēkiem sākt rakstīt pasēs savu tautību. Mans sencis ierakstīja pasē- latvietis, bet viņa brālis- krievs.
Piebildīšu, ka viena mana vecāmamma bija krieviete(vectēvs- latvietis), bet tēvs uzauga principā kā krievs tikai ar savu māri- krievieti. Visu mūžu latviski runājis ar akcentu.
Es, savukārt, nekad neesmu skolā mācījies krievu valodu, bet Maskavā, savulaik, bērnudārzā gāju. Piecos gados man bija 1 vārds krieviski, 2 latviski. Māku arī lasīt drukātos tekstus. Rakstīt gan nemāku un, jāsaka, ka, tā kā ikdienā cenšos nerunāt krieviski( ar Latvijas krieviem), tad šo valodu aizmirstu un tagad jau bieži vien mēle baigi mežģās un neko pārāk gudru un ātri ar vairs pateikt nevaru.

P.S. Tagad senča brālis jau gadus 15mit dzīvo Pēterburgā. Bet tēvs, es domāju, nekad nav bijis īsti laimīgs, dzīvojot sev pēc mentalitātes svešā valstī un tautā- Latvijā.

P.S.S. Mans viedoklis ir tāds, ka, jo ātrāk cilvēki Latvijā aizmirsīs krievu valodu, jo ātrāk Krievija beigs fantazēt par savu izbijušo varenību un cierēt uz MŪSU teritorijām pie Baltijas jūras. (Attiecīgi, izplatīt visādus vēsturiskus apvainojumus, musināt tautas un žvadzināt ar ieročiem)

jo ātrāk cilvēki Latvijā aizmirsīs krievu valodu, jo ātrāk Krievija beigs fantazēt par savu izbijušo varenību un cierēt uz MŪSU teritorijām pie Baltijas jūras.

jebkuras valodas zināšana ir liels pluss. tas attīsta smadzenes un paplašina redzes loku, paver lielākas iespējas dzīvē. nav nekas jāizmirst, ir ar lielāku cieņu jāizturas pret savu valsts valodu (t.sk. tas jādara arī latviešiem, liela daļa krievu jauniešu latviski runā/raksta pareizāk nekā latvieši, un valoda arī ir bagātāka)