Mans stāsts ir ar bēdīgām beigām...
Kad sākām satikties, tad viss bija lieliski: bizness, mīlestība, dzīve Vācijā... Sākās krīzes gadi, bizness bruka, parādi, ex sieva terorizēja, manipulējot ar bērniem, draugs to ļoti pārdzīvoja. Sāka ar vien vairāk iedzert, tad jau vairs nebija tikai iedzeršana, bet dzeršana katru dienu, tad jau tālāk "daudzdienieks", nevarēja attiet un katru dienu lāpījās, visu dienu vnk gulēja, kā acis vaļā - tā lāpās, zem vannas, skapjos un nez kur vēl atradu tukšas pudeles, cilvēkiem meloja, ka ir apslimis, nevarēja izdarīt apsolīto. Tas bija murgs! Tad viņš aizbrauca uz Maskavu strādāt, taisījāmies škirties... Bet tad likās, ka viss ir kā agrāk - mīļas SMS, zvani, viņš taisījās uz Latviju - uz manu dzimšanas dienu, es gaidīju. Likās, ka vairs nedzer, ka viss var būt kā agrāk. Un tad - divas dienas pirms savas dzimšans dienas saņēmu ziņu, ka viņa vairs nav...
Viņš zināja, ka veselības dēļ nevar dzert, bet tur viņu neviens nekontrolēja, nebija, kas pieskata - vairāk kā 4.gadus to darīju es, mēģināju runāt, darīt visu, lai nedzertu - neizdevās man viņu nosargāt. ;(