Atceros,kad man bija kādi 12 gadi, satuntulējusies gāju uz kalnu šļūkāties, un gāju cauri kaut kādam pagalmam, kur viss bija ledū, un tur sēdēja "lielie" puiši pie kāpņu telpas,uz trepītēm. Un es nokritu uz dupša un viņi smējās, pēc pāris soļiem nokritu vēlreiz, sāku raudāt, jo bija kauns , pagāju vēl pāris soļus un atkal nokritu, piecēlos, sāku skriet,lai ātrāk tiktu prom no puišu acīm un aaaaatkal novēlos :D