Sveiki! Man ir tāda jocīga problēma, varbūt te arī nav īstā vieta, kur to jautāt, bet varbūt kādai ir bijis līdzīgi un var ko ieteikt. Man ir problēmas ar runu, ne gluži kā stostīšanās, bet kaut kas līdzīgs. Ja cilvēks, kurš stostās, kaut kā to vārdu izstosta, tad man ir tā, ka bieži nevaru vispār izteikt vārdu, vnk nenāk pār lūpām (nobloķējas kaut kur?). Problēmas ir izteikt vārdus, kas sākas ar līdzskaņiem, bet ne vienmēr, citreiz nevaru izteikt arī citus. Ja runāju iepriekš nepārdomāti un speru laukā uzreiz sakāmo, varu pateikt, bet arī ne vienmēr tas tā ir. Jocīgi :( Man laikam ir kaut kādas psiholoģiskas problēmas, esmu ļoti jūtīgs, uz sevi vērsts cilvēks. Visu laiku iekšā ir tāds saspringums, lai gan man ikdiena nav stresaina. Esmu dzērusi nomierinošus līdzekļus, bet neko daudz nepalīdz.
Pamatskolā pat dzejoļus skaitīju un piedalījos daiļlasīšanas konkursos, jā, vienmēr biju tāda mazliet nervoza, bet runas problēmu īpaši nebija, nu ja neskaita to, ka mazliet kādreiz pastostījos, bet kaut kā pats no sevis pārgāja, arī smējies neviens par mani skolā netika.
Tagad man ir tāds kauns no sevis, ka citi padomās, ka esmu kaut kāda jocīga, kas nerunā, jo vispār jau esmu gudra meitene ar plašu redzesloku, esmu studējusi augstskolā, bet atceros, ka tāda lieta kā prezentācijas bija murgs man Uzlieku slaidus, gribu nolasīt konkrēto vārdu, bet kaut kā nevaru, stulba pauze un viss. Tādos gadījumos vienmēr domāju, kā to, ko gribu pateikt citiem vārdiem, bieži lietoju sinonīmus, bet ne jau vienmēr tā var, ja paprasa ko konkrētu, neizdomāšu taču ko citu. Baidos arī zvanīt pa telefonu citiem cilvēkiem, vispār šī problēma man sagādā arvien lielākas raizes, jo drīz būs jāmeklē cits darbs, kur gan jau vajadzēs daudz komunicēt (pašreizējais man par lielu laimi ir tāds, kur varu viena pati savā nodabā strādāt). Labprāt arī izietu kādus valodu kursus, jo piem., slikti zinu krievu valodu, bet bailes, ka ja atkal kaut ko nevarēšu izteikt, būs stulbi un izgāzīšos
Domāju, varbūt kaut kas saistīts ar nepareizu elpošanu, saspringumu ķermenī vai ar to, ka manas domas vnk skrien ātrāk nekā spēju izteikt. Jūtos ļoti slikti, kas ietekmē manu dzīves kvalitāti, pašapziņa arī galīgi zema un ir kompleksi visa šitā dēļ. No malas jau izskatās savādāk – jauna, smuka meitene, nu mazliet kautrīga un viss, bet neviens jau nezina īsto iemeslu, kāpēc maz runāju un dažkārt atbildu ar „nezinu” gadījumos, kad kaut ko zinu un varētu pastāstīt.
Varbūt varat ko ieteikt, kā atbrīvoties no šī visa? Kāds speciālists, pie kā iet utt?
26
