Neuzņemt negatīvismu

Es vienkārši ļoti filtrēju tos cilvēkus, kuri ir manā draugu lokā. Varu teikt, ka beidzot esmu atbrīvojusies no visiem skauģiem, kā arī regulāri paretinu "draugu" rindas draugos.lv. Trakāka par negatīvismu ir skaudība.

Zinu šo situāciju, es vienkārši nekontaktējos ar tādiem cilvēkiem, vai arī - ja man sanāk kontaktēties, tad uz katru slikto teikumu atbildu ar vienu labo. :) Vienreiz strīdējos ar draugu, viņš man kaut ko briesmīgu atraksta sms, es viņam atpakaļ, ka viņš ar tādiem vārdiem manā mīlestībā neko nemainīs, lai labāk paskatās cik skaists laiks ārā. :)
Ir arī draudzene, kas visu laiku žēlojas, bet manuprāt viņa to dara tikai, lai izvilktu komplimentus (iespējams neapzināti), jo kas es pasaku komplimentu - žēlošanās pieklust. Nu, vai tad man grūti dot cilvēkam to, ko viņš vēlas? :)

Es šķiroju cilvēku problēmas. Ja tas ir par niekiem, uzsitu pa plecu, pasaku "Snīpi augšā!" un pat necenšos iedziļināties (tīrākais egoisms). Tomēr ir reizes, kad cilvēkam burtiski pa vīlēm spraucas ārā tādas dvēseliskās sāpes, tad gan es cenšos kā nu varu palīdzēt.

Piekrītu Hannai, es arī apmēram tā daru.
Protams, ikdienā arī notiek kas jauks, ne vienmēr ir tas sliktais.
Piemēram vakar, lai gan diena darbā man bija gara, bet klienti kuri devās prom (strādāju par administrātori) , pateica paldies un vēlēja jauku dienu. It kā sīkums- bet tāpat smaids sejā parādījās un ilgi nepazuda. Kāda kliente, kamēr biju novērsusies no savas darba vietas (zinu kura tā bija) pamanījās atstāt man kaudzīti ar šokolādes konfektēm, diemžēl nepaguvu pateikt ''paldies'' , bet nekas, nākamreiz gan pateikšu. :)

Ikdienā vsp ieejot veikalā, vienalga vai pārtikas vai apģērba vienmēŗ pasaku paldies un vēlu jauku darba dienu. Saprotu, ka tiem cilvēkiem kas strādā tirdzniecībā viegli neklājās, vismaz lai kāds prieciņš tiek. :)

Ar tādiem cilvēkiem reti sanāk saskarties, bet tad automātiski izvairos no kontaktēšanās.

Kā jūs neielaižat sevī negatīvismu?

Pavisam vienkārši"pa vienu ausi iekšā,pa otru ārā" ;) tāpat kā tavam kolēģim!

Nav tā,ka mani nekad nekas neaizskar,taču lielākā daļa tiek laista garām,jo tikai es pati veidoju gan sevi,gan pasauli sev apkārt! Ja laižu klāt negatīvo enerģiju,tā tikai ap mani augs,tā vietā labāk to ir palaist garām un uzņemt pozitīvās lietas. Jāiemācās saskatīt labo katrā sliktajā lietā,un tas tiešām ir jāiemācās,ne visi to prot un grib prats. Vispār tas ir garšs un plaši diskutējams jautājums.

Patiesībā es pati brīnos,ka esmu kļuvusi tik mierīga un negācijas,kas valda pasaulē mani neietekmē vairs tik ļoti!

Lēna, es arī tā esmu ieradusi veikalos uz tekstu "Jauku jums dienu" atbildu ar to pašu. Man bieži ir žēl pārdevējas veikalos, īpaši, kad kāds uz viņām bļaurē. Laikam tikai tādi cilvēki var dot padomus, kā nelaist negāciju sevī.

Vajag pārdzīvot skumo un tad var dot virsū pozitīvo..

Viena mana draudzene ļoti viltīgi un ātri vienmēr attaisnojas ar tādām īsām frāzēm, kas uzreiz apstādina. Piem. "Man nav laika. Esmu aizņemta. Man tagad daudz darāmā. Es steidzos." u.c. , bet mana pieklājība mani tracina. Sēdēšu un uzklausīšu, kaut jau sen kavēju un pēc tam jāskrien pa galvu un kaklu. Kaut kā neērti atteikt cilvēkam.
Par piemēru varu minēt ikdienas negatīvismu - Īrēju istabu pie jaunas ģimenītes, ar kuriem kopā dzīvo arī vīrieša mamma. Abi jaunie ir noslogoti, strādā ļoti daudz un nepievērš uzmanību mammai. No vienas puses jau var saprast, ka cilvēkam gribās uzmanību, aprunāties, bet tiklīdz es esmu dzīvoklī, tā tik viņa nāk un nāk pie manis, lai stāstītu savas negācijas no jaunības dienām, konkrētās dienas, vai arī to, kas viņai nepatīk dēlā vai viņa sievā. Es pati studēju un strādāju, esmu tiešām nogurusi un pārnākot gribu būt viena, arī es gribu atpūsties, bet nē, man nav miera. Bieži sanāk kavēt darbu vai skolu, jo viņa kā nevar, tā nevar beigt runāt. Cilvēks nemaz nejūt, ka otram traucē. Tā nu es cenšos no viņas izvairīties, bet uz wc vai virtuvi taču arī jāiet. Ko jūs sakat, kā pieklājīgi likt noprast cilvēkam, ka es esmu aizņemta, vēlos pabūt viena? Negribu aizvainot, bet laikam bez tā šajā situācijā neiztikt.

Viņa nāk pie tevis, jo tu viņai velti laiku un uzmanību. ;) Nevari taču dusmoties uz cilvēku, ja tu pati dod zaļo gaismu tam, lai viņš meklētu ar tevi kontaktu.
Pasaki, ka esi noslogota mācībās un meklē citu vietu, kur īrēt istabu.

domaaju par kaut ko citu un maaju ar galvu, gaudoshanai liidzi nesekoju.

tiešām vistrakākais ir darbs ar cilvekiem, atnāk viens dusmīgs uz visu pasauli un tad tevi "ņem priekšā pēc pilnas programmas" piesienas kur var un kā var. un aiziet laimīgs...pretīgi vispār..

1. Filtrēju cilvēkus.
2. Ja nevaru izpildīt 1. punktu, tad laižu visu gar ausi.
3. Ja man kāds sūdzās, sāku sūdzēties pretī, tam otram apnīk klausīties ļoti, ļoti ātri.
4. Vienkārši pasaku cilvēkam sejā, ka viņš ar savu negatīvismu bojā manu kosmisko auru, arī parasti palīdz! :D

Man ir bijis taa,ka uzklausot tos vecos cilveekus,kuri vairs nevienam nav vajadziigi -ir palicis vieglaak!Es censos to neuztvert kaa kkaut ko negatiivu,ja cilveeks veelas parunaat!Es domaaju,ka tik biezi siem veciem cilveekiem nav pilniigi neviena,kas vinos klausaas!Mana profesija laikam ir taada,ka jaamaak to uztvert pozitiivi-klausiities otraa!Es loti biezi lauju izrunaaties arii viiram-biezi pusi nesaprotu no taa,ko vins staasta,bet vinam tas ir svariigi-pateikt...Taapat man arii-reizeem vienkaarsi vajag pateikt to ,kas uz sirds!Tikko pateikts -paliek vieglaak!
Tomeer teiksu,ka noteikti nevajag uzsuukt ,iecikleeties tajaa negatiivajaa ,ko otrs mums izsuudzeejis!
Es meeginu attiiriities ,ejot aaraa dabaa-zalo augu tuvumaa,pie uudens ...!

godīgi, mani ne tikai smacē negatīvie, bet arī super pozitīvie cilvēki... man vajag balancu. Lai gan čīkstētājiem es metu līkumu, tos ir viegli atpazīt pēc grimasēm, veids kā iet pa ielu u.t.t.

Nu jā, man arī nācies saskarties ar čīkstošiem cilvēkiem dien dienā. Bet es laikam ejot esmu pieradusi pie tā, cenšos to visu laist gar ausi un ar katru reizi man tas izdodas arvien labāk.
Pati esmu pozitīvi lādēts cilvēciņš, kurš savas problēmas cenšas uz āru neizrādīt, turu visu sevī iekšā. Tas iespējams nav labi, bet negribu, lai tas nomāktu man tuvus cilvēkus, nepatīk uzbāzties ar savām problēmām, cenšos ar to sadzīvot un cīnos ar to viena pati. Vienmēr sevi motivēju ar to, ka Pasaulē cilvēkiem klājas daudz sliktāk, nekā man :].

:))

Nessija-man biezi ienaak praataa arii tas,ka mees tiesaam suudzamies loti biezi par niekiem!Saprotu ,ka tas ir vecu lauzu sakaamais,bet ja labi padomaa,vai tur nav daudz taisniibas par veciem laikaiem,ka cilveki bija izturiigaaki,pacietiigaaki...!Kaut vai iedomaajoties to pasu Annu Franku!Es paarlasiju so graamatu un domaaju-kaa vina maaceeja priecaaties par mazaak lietaam...!Man sodien taada filozoofeesanas diena galvaa...!:)

Es izvairos no cilvēkiem, kas visu laiku sūdzas un visu pavērš negatīvā gaismā. Diemžēl arī manā tuvākajā ģimenē ir tādi cilvēki. Es nevaru izturēt biežas telefona sarunas, parasti tikai klausos un māju ar galvu, bet tas ir novedis pie tā, ka man īpaši negribas komunicēt.
Pašai man patīk pačīkstēt draugam reizēm, bet tas nav tādā nopietnā līmenī.
Man arī nepatīk, ka darbā gandrīz vai visi kolēģi, tikko kā pasaka, ka būs kādas pārmaiņas, uzreiz pukojas un čīkst. Man besī ārā. Come on, nu ir lietas, ko tu nevari ietekmēt, kāda jēga tur vispār vēl kaut ko komentēt? Bet nē, visu laiku jāpukst un jānīd.

Jāveido kaut kāda aizsargbarjera ap sevi. iemācies pateikt nē. Vnk sajust to brīdi kad kāds nāk žēloties, sāk savu gaudu dziesmu. Bet tu iecirties, pasaki kaut ko un aizej. Vai kaut kā tmldz. iekšēji sajust, kad par daudz tā negatīvisma un tad attiecīgi reaģēt.

Man patīk viena Zigija Mārlija dziesma - http://www.youtube.com/watch?v=ikzQmC3S-mE

Viņa man lika saprast, ka ir tik vienkārši dzīvot, ja esi godīgs pret sevi. Vajag kļūt sev par labāko draugu, ieklausīties sevī un tad viss būs bumbās. Ja pati būsi pozitīva, apkārt būs tikai tādi cilvēki :)