Pie mums šodien sniega vētras stihija valda, Stokholmā viss paralizēts, Arlandā nabaga cilvēki iesprostoti nevar tikt uz saviem galamērķiem.
Manā pilsētā arī pamatīgi virpuļo putenis, pa dienu biju laukā, jo grēks neiziet ārā tādā skaistumā, lai arī redzamība stipri pasliktinās. Pasakaini skaisti. Celiņi visi aizsniguši, brien tā caur sniegu, minot jaunas takas.
Esmu priecīga, ka Snow booti attaisnoja savu nosaukumu un mērķi, patiesi ar tādiem šādās kupenās brist ir ļoti viegli. Pabildēju dažus skatus un devos mājās pusdienot. Logus pat netaisu ciet ar žalūzijām, jo gribas skatīties uz to, kas notiek ārā.
Jā, es mēdzu sēdēt Internetā arī vīra klātbūtnē, protams, tas ir tad, kad viņš arī aizņemts ar savām lietām. Bet tajā pašā laikā nevaru neatzīt, ka Internets mēdz arī traucēt manai relaksācijai un harmonijai. Tādos brīžos, kad es apjēdzu, ka veltīgi kavēju laiku virtuālā vidē, bez žēlastības aiztaisu portatīvā datora vāku un nolieku datoru tā patālāk.
Un ziniet, ir feina sajūta, kad tu apzinies, ka ilgāku laiku nebiji pie tā datora :)
Tagad dzeru tēju ar šokolādi.
311
