cant decide where to belong

Es izvēlējos profesiju, kur var labi nopelnīt un kas man arī ļoti patīk, jo apzinos, ka uz mani, kā vienīgo bērnu, ir liktas nenormālākās cerības, un ka maniem vecākiem un vecvecākiem kādreiz būs nepieciešama mana finansiāla palīdzība. Savu profesiju jau zināju vidusskolas sākumā, jo satikos ar daudziem šīs profesijas pārstāvjiem un viņi mani pārliecināja - daudzus gadus diendienā būs jāmācās no rīta līdz naktij, būs nenormāli smagi, bet es pēc tā spēšu sevi un savu ģimeni nodrošināt. Netipiski 21. gadsimtam, bet esmu principiāls cilvēks - kas iesākts, tas jāpabeidz godam! Radošs un jautrs var būt mājās, bet nākotnes profesija un studijas nav kaut kāda spēlīte. "Seit es nerunāju par topošajiem slotas operatoriem, kuriem ,,ballītēēēeeee" ir neatņemama dienas sastāvdaļa.. :D

apelsinu_sirds_pusite - kā naglai uz galvas! Smiekli nāk par tiem cilvēkiem, kas sāk un pamet studijas, it īpaši ja vēl ir budžetā. :)

Man šobrīd šī ir smaga tēma.. Jo vēlos mainīt studijas. Sapratu, ka nav mans tas, ko studēju. Nezinu kā pateikt vecākiem, jo nauda jau ir ieguldīta. Galvā haoss. Ko lai dara tālāk, arī nav ne jausmas, bet nevēlos palikt tur, kur tagad esmu.

K, man tas pats , sapratu, ka nevēlos studēt to, ko šobrīd studēju un domāju - kā lai to pateikt vecākiem? Jo viņi jau mani neuztvers nopietni.
Jūsuprāt, kad labāk iet prom - uzreiz, tiklīdz saproti, ka nav tavs vai pabeigt mācību gadu?

Ieteiktu pateikt vecakiem labāk uzreiz, nav ko vilkt garumā jo vēlāk ja gadiuma vel trakak nepatiks tad nevelesies saitit ar to naktni, tada veida vecakiem jau var tas but vel sapigāk., apdomā labi, varbūt tev nepaīk kāds no priekšmetiem vai cilvēkiem kas to macā. mācies nepadoties un riskēt, lai nu tev sava nakotne piederes, un kadu to busi izvelejusies ar tadu dzivosi...