cant decide where to belong

Vai tiešam nekas nekas neies pie sirds? Tad ļauj jautāt- kādas īsti ir tavas intereses?

Cilvēkiem, kas nezina, ko grib, studijas nav domātas.

Es nezinu vai man patīk, patiks turpmāk, bet kaut kas jau jādara.

Viss ir jāpabeidz līdz galam. Man nepatīk nepadarīta darba sajūta.

Maybe,kas pa muļķībām?

Iet citas lietas pie sirds, bet tām lietām studijas nav nepieciešamas
Vienkārši vēlos izlasīt ar ko meitenes rod iedvesmu un vai vēlas atkal kaut ko mainīt ! :)

Tās nav muļķības. Augstākā izglītība nav paredzēta visiem, tāpēc tā ir augstākā.

Ir jomas un darāmais, kad ar iedvesmu vien nebūs līdzēts.
Tu vienkārši neesi vairs vecumā, kad Tev blakus stāv māte vai tēvs, kas liek darīt un ir jādara.
Lai ietu uz pamaskolu, iedvesma taču nebija jāgaida - tas vienkārši ir jādara un viss, vai ne?

Pašai ir jāatrod sevī pienākumu apziņa un jāturpina iesāktais.

Ja Tev nelīdz pašiedvesma, parunā ar sev tuvajiem cilvēkiem, lai tie Tevi nostāda uz saprašanas un darīšanas sliekšņa. Kaut vai salamā, ka nevar tā pļēgurot, mētājoties no vienas skolas uz otru, tā arī neko nepabeidzot.

Ieva, es nomainīju savu studiju veidu.
Otrajā studiju veidā mani piesaistīja un pilnībā ievilka radošā pieeja no pasniedzējiem un visiem kursabiedriem. Gandrīz ik dienu mums bija iespēja sevi parādīt no radošās puses.
Tas laikam arī ļāva izturēt visus šos gadus.

Pamatskolā man vecāki ar koku nebakstīja, tur es biju brīvdomātāja, nekas ar to nav mainījies... Vidusskolu pabeidzu, jo zināju, kad visam tam negribēšu iet cauri atkal. Visur esmu pati sevi sapurinājusi un darījusi... Nju tad sapurināšu sevi atkal un pabeigšu, galu galā uz augstskolu neeju, cik tad tur tā laika lai uzrakstītu tik eseju mājās ! :)

Bet pēc studiju beigšanas jūs strādāsiet tajā jomā ?

Ieva, kas tā ir par augstskolu, kura nav jāapmeklē?

LBK, e- studiju formāts ! Praktiski mācos tikai dēļ tā papīra, bija doma pēc tam turpināt uz bakalauru citā ausgstskolā, sākot ar trešo kursu !

man ar vajag šo iedvesmu!

mani šobrīd visvairāk iedvesmo tas, ka redzu finiša taisni, pēc četriem gariem gadiem, tā ir varen laba sajūta.

2011. gadā sāku studēt. Drīz vien no tās programas aizgāju - principā studiju programma joprojām patīk joprojām interesējos par to, bet vnk sapratu, ka nevēlos to kā savu profesiju. Lai tas vnk paliek kā kaut kas, kas man šķiet interesants. Šogad uzsāku studijas kaut kamā pilnīgi pretējā. Esmu apmierināta. Varētu būt daudz vairāk tajā iekšā, bet ir ok.
Motivācija šoreiz pabeigt ir tāda, ka sākum`aman jāmācās tikai 2 gadi no kuriem pēdējais semestris ir prakse. Tad, ja vēlos dabūt pilno bakalauru, jāņem vēl pusotrs gads tajā pašā vai līdzīgā programmā (un no tiem arī pēdējais semestris ir prakse).
Kā arī milzīga motivācija ir vnk tas, ka esmu šoreiz ielikusi tiešām daudz naudas šajās studijās (programma par brīvu, bet dzīvot šajā valstī nav lēti) un negrasos vēlreiz aiziet. Tas būtu pārāk liels trieciens manai pašcieņai un tad vispār sevi varētu norakstīt.
Bet, ja godīgi, es labprāt vispār nestudētu, sāktu pelnīt un krāt naudu un tad par iekrāto dotos ceļot pa pasauli. Tas šobrīd ir vienīgais, kam šķiet jebkāda jēga.

Aizgāju mācīties. Gadu nomācījos programmā, kura no sākuma likās - jā, ir mans, jo patīk. Bet, kad pamācījos, un saskāros ar to dien dienā.. tad sapratu, ka nē, tas nav priekš manis. Ne jau nākotnei dien dienā, bet tikai, brīvajam laikam.

Gadu nomācījos, aizgāju prom. Iestājos citā programmā. Gadu nomācījos, sapratu, arī nav mans, bet izlēmu, ka palikšu un nomācīšos līdz galam. Varbūt prakses laikā iepatiksies.
Tā nu tagad mācos.
Nedaudz nožēloju, ka aizgāju tomēr no iepriekšējās progammas, bet nekas.

Mana doma tāda - ja reiz gadu tagad nomācījos, tad pabeigšu, dabūšu papīru + zināšanas + prakse.
Un kad pabeigšu, tad tālāk domāšu, kas ir tas, ko tiešām vēlos studēt un saistīt savu dzīvi ar to.
Jo, neviens nav teicis, ka vsp kkas tāds ir, un arī, vismaz būs viena izglītība, un ja nu gadījumā nekas nepatiks studējot, tad strādāšu to, ko izmācījos :)

Šos gadus, kamēr vēl mācīšos, kas palikuši..arī domāšu, ko patiesi vēlos. Jo, ja tagad aizietu prom, tā pat nezinātu, kur iet, ko mācīties :)

Nespēju iedomāties, kā ir mācīties to, kas nepatīk :O kāpēc tad aizgāji tur? nesaprati, ko tur māca, kas jādara tādā profesijā? Neizprotu īsti..

MaXiii, kas tur ko nesaprast. Priekšstats par programmu jeb virzienu var sākumā būt savādāks nekā tas ir, kad patiešām ar to sāc saskarties dzīvē. Vai arī kaut kas dzīvē notiek un pēkšņi mainās vēlmes, prioritātes. Es, piemēram, akd pirmo programmu studēju vnk jutu, ka tomēr vēlos ko krietni radošāku. Man ir prieks par tiem, kas jau ļoti ātri, pat vēl vidusskolā esot saprot, ko tik tiešām vēlas studēt un dzīvē darīt un kam laika gaitā domas nemaz nemainās. Tā ir super veiksme un laime.

Interesanti stāsti ! :)

Es ar iepriekšējās studijas studēju, jo neko citu neatradu kur studēt, likās pievilcīgas, bet jau pēc pirmā pusgada sapratu, nē nav mans, bet paliku, līdz kamēr pavīdēja iespēja doties uz ārzrmēm, tā paņēmu akadēmisko, tagad jau iet otrais gads tajā. Paņēmu tālmācības studijas, jo likās, kad man būs ļoti daudz brīva laika, bet izrādās, es sevi nodarbiņu tā, kad nesanāk laika, + lielās darba stundas nedēļā... Bet pacentīšos izturēt !


Shpindzele pilnīgi piekrītu tev !

Man šobrīd arī gribas mukt promno tā,kur esmu iesaistījusies. Nu nav man tas paredzēts... bet žēl, ka lieku citiem vilties, ka pametu iesākto.