Es ar sākumā neredzēju jēgu, bet instruktors ieteica tomēr pamēģināt. Beigās piekritu un laikam jau labi, ka tā. Mašīna daudz jūtīgāka, likās, ka skrien pati un bremzējās ļoti strauji. Bet tie ir sīkumi. Stulbi, ka pieļāvu rupjas kļūdas - iebraucu pretējā joslā pagriezienā (apjuku un tikai pēdējā brīdī pamanīju to ceļu, kur jāgriežas iekšā un instinktīvi sagriezu stūri par ātru), vienā vietā līkumu nezin kāpēc paņēmu ar pārāk lielu ātrumu, ka gandrīz izraisīju avāriju. Aizrādīja, ka uz ātruma pārslēgu skatījos, kad pārslēdzos. Es pati nezinu, kāpēc tā. Tāpat nevaru saprast, vai tas ir pieredzes trūkums vai stress. Ar manu instruktoru it kā viss daudz maz kārtībā, bet viņš jau ieraduma pēc citreiz pasaka priekšā bez vajadzības. Varbūt vajadzētu ar kādu citu pamēģināt, bet visi instruktori tgd tik aizņemti, ka grūti pieteikties un laika palicis maz.