ZB. Zems pašvērtējums.

Tām, kuras šausminās, kā pašapziņu var ietekmēt labs apģērbs un dzīve, kurā Tu vari atļauties to, ko vēlies, varu ieteikt atvērt acis un dzīvot realitātē. Nav jābūt merkantilai un ārišķīgai kazai, lai tiektos pēc labākas dzīves, kurā nejūties kā nojāts darba zirgs.

Atceros loti labi laiku, kad man nebija neka un nauda pietika tikai izdzivosanai. To, ko gribas , labak bija aizmirst , drosak skatities tikai uz to, ko var nopirkt/ atlauties.
BET es neteiktu , ka man bija zems pasvertejums, drizak skaidri apzinajos, ka neizskatos tik labi , ka varetu. Ka nav man skaistu drebju , kas pasvitrotu manu pievilcibu. Nav salona "pulejuma" utt.
Saja sakara gan nak prata vairaku viriesu teiktais: u can put a Dior dress for 5000€ on an ugly girl and it is still gonna be an ugly girl in a Dior dress for 5000€...
Viriesi( atskiriba no sievietem) katra zina noverte seju un augumu vairak par skaistu kleitu/ meteli utt.
Uzskatu, ka pasapzinai nav tiesa sakara ar naudu- passajutai un sevis apzinai ka socialai butnei- gan.

Ak jel... Mana ziemas jaka ar iet jau 2. sezonu. Un man arī ir tikai darbs - mājas - darbs. Ar pašapziņu viss ir kārtībā ;)

Ne jau apģērbs, kosmētika vai darbs pie vainas. Tev vienkārši droši vien nav enerģijas! Tas ir galvenais, kas jādabū un jāsaved kārtībā. Tad arī nostabilizēsies gan emocionālais stāvoklis, gan finanses. Jāstrādā pie enerģijas pieplūduma.

mūžam jau tā nedzīvosi. ja vēlies ko labāku, tad meklē labāku darbu, cītīgāk mācies. ja vēlies tās lupatas pirkt katru dienu, tad strādā kaut pa naktīm. vnk tavs pašlepnums tagad ir iedragāts. pāris mēnešu laikā nav iespējams novalkāt to drēbju kaudzi, kas tev jau ir sen sapirktas. tā kā necel brēku. vnk tu nevari vairs savām krutajām draudzenītēm padižoties, kas tev jauns skapī un kādas firmas. vnk tu tagad atšķiries no viņām. un tas tevi iespējams grauj. meklē citus cilvēkus un citas vērtības. katru mēnesi kko ieliekot, piedomājot ko tev vajag no paikas un ko tev galīgi nevajag, tu arī iekrāsi jaunai ziemas jakai. minimālā alga ir minimālā. lai dabūtu kko vairāk ir pašai jācīnās, ja tu gribi dzīvot tā, kā tu dzīvoji pirms tam.

Chanely, Tev tā jaka noteikti iet 2.sezonu, jo ir kvalitatīva un mīļa, nevis tādēļ, ka nevari atļauties citu.

es lasīju un nespēju atturēties ko pateikt.
protams, būtu stulbi teikt , ka naudai un apģērbam nav nozīmes, jo , gribam mēs to, vai nē, tas ietekmē mūsu pašvērtējumu.
protams, kā jau daudzām no Jums, arī man nav neskaitāmu jaku, džinsu vai maiciņu, bet man arī to nemaz nevajag, labāk dzīvoju ar diviem džinsiem pāris maiciņām un divām jakām, bet ietaupu naudu, lai varētu pavadīt laiku ar draugiem.
taču, lai vai kā nebūtu, man ir paveicies, jo man ir lielisks vīrietis pie sāniem, kas tad, ja es pačīkstu kaut ko par apģērbu vai tamlīdzīgi, uzreiz nepasniedz man naudu, bet gan saka, kad saņemsi algu, varbūt nopērc, ja vari atļauties.
jā, savu algu, arī esmu pirmā kursa studente, kas dzīvo kojās un strādā, protams, daudzas lietas gribētos mainīt, bet tāpēc jau mēs dzīvojam, lai īstenotu mērķus un sapņus,neatkarīgi no tā, kādi katram tie būtu. varbūt tāpēc nevajag salīdzināt savas un citu vēlmes un prioritātes, katrs taču esam indivīds.

bet tev meitēn, es novēlu turēties, jo arī es jūtos līdzīgi, tikai manu pašpārliecinātību ceļ tas, ka ne visi to var, ne visi var strādāt un mācīties reizē un ne visi savos 20 gados jau dzīvo patstāvīgi.

un vispār, dzīve uzliek vislielākos pārbaudījumus tieši visstiprākajiem cilvēkiem.

winter, es tādās kategorijās nedomāju. Ziemas jaka pa 2 sezonām vispār nevar novalkāties. Līdz ar to man pat tādas domas nenāca prātā, ka vajadzētu pirkt jaunu jaku. Kad šī būs novalkājusies pa vairākām sezonām, tad pirkšu nākamo. Es apģērbu pērku tikai kā nepieciešamību, nevis no sērijas - ai, iepatikās, jānopērk.

Izturi līdz galam.
Būs labs rūdījums dzīvei un vēlāk būsi gatava visam kam.
Caur ērkšķiem uz zvaigznēm.

Nelasīju visu diskusiju, atbildēšu tikai uz diskusijas pamatproblēmas komentāru.
Manuprāt, tava problēma slēpjas morālā neapmierinājumā, tajā, ka nevari sev celt pašapziņu ar jaunām, materiālām lietām.
Tas ir skumji, ja cilvēka pašapziņa var būt stabila tikai tad, ja regulāri tiek pirkta jauna kosmētika, apģērbi un aksesuāri. Tas nozīmē, ka tava pārliecība ir atkarīga no mantām.
Es domāju saproti pati, kur ir tā problēma.

Un, ņemot vērā to, ka iepriekš tev ir bijusi laba situācija, tātad acīmredzot drēbju tev ir papilnam, kosmētikas arī, es neticu, ka pilnīgi visas drēbes tev ir izdilušas, kosmētikas daudzums ir izsīcis. Noteikti tu pati negribi lietot drēbes ilgāk par 1 sezonu un puse krēma tūbiņas jau skaitās, ka kosmētikas nav. Par ziemas kurtku - tikai 2.sezona kurtkai un tu jau to sauc par jau?? Ja tu ziemas kurtku vilktu gadus 3 no vietas, es saprotu, ka varētu vēl pačīkstēt (atkarībā arī kāda kurtka), bet tā tava kurtka, kas pirkta pagājušā sezonā vēl pat no modes nav izgājusi.

Vārdu sakot es domājusi, ka tu esi izlutināta caca, kura negrib redzēt neko vairāk par materiālām lietām, un visu vērtē lietās un to cenā!


Starpcitu, varēji arī braukt pie vecākiem dzīvot, kas tur slikts?! Cik man zināmas paziņas braukā no citām pilsētām katru dienu uz Rīgu un atpakaļ, i nekas. Ne tur tu savu pašlepnumu esi cēlusi.

Naudai ir nozīme, bet ne tādā situācijā kā tev.

tikai manu pašpārliecinātību ceļ tas, ka ne visi to var, ne visi var strādāt un mācīties reizē un ne visi savos 20 gados jau dzīvo patstāvīgi.

Jā, ne visi var mācīties un strādāt reizē, bet es neuzskatu, ka 20 gados ir obligāti jādzīvo atsevišķi, lai tikai "atdalītos" un padižotos "es dzīvoju patstāvīgi", bet rezultātā būt tādā depresijā kā autore. Tas tikai parāda to, ka autore nav nobriedusi dzīvot patstāvīgi un uzņemties atbildību pati par sevi. Nespēj sakārtot prioritātes.
Tas vairāk izkatās pēc vēlmes ātrāk izaugt un būt pieaugušai, kā vēlme un mērķis tas ir labs, bet to ir jādara tad, kad ir iespēja, nevis, atrodoties nestabilā situācijā, vēl uzlikt sev papildus grūtības un pārbaudījumus.

Turklāt kojas arī maksā diezgan padārgi

da labi, 19 ls nav dārgi :D

Nē. Man pat skolai blakus ir kojas, tas būtu labs variants, bet man neder, jo ir šādas tādas veselības problēmas.

Ja , kādas tad?

kad es dzīvoju kojās, tad tur arī bija cilvēki ar veselības problēmām.
tas ir normāli, ka studentiem nav naudas, tā ir īsta studentu dzīve - cepti kartupeļi katru dienu :D man ļoti patika koju laiki.
un ja jau rakstīji, ka vecāki tev var nodrošināt pajumti un siltu ēdienu, kāpēc tad neej pie viņiem atpakaļ? varēsi gan strādāt, gan studēt, gan iet ar draudzenēm satikties.

Nav man lielā runas un rakstīšanas māksla, bet Spotorno visu izteica plaši un skaidri,kā domāju arī es.

smieklīgi, ka "pašvērtējumam naudu nevajag" pozīciju aizstāv daudzas meitenes, kuras, spriežot pēc forumā rakstītā, ne dienu savā dzīvē nav par materiālām lietām satraukušās :D

es arī pirms nepilna gada pa daļai aizgāju no vecāku siltās azotes. man nav tas trakākais variants, jo papildus pusslodzes algai man vēl katru mēnesi skaita kaut kādu naudiņu, bet es vienalga izjūtu to atšķirību, kā bija tad un kā ir tagad. dažreiz pēc īres, pārtikas, higiēnas lietu, transporta utt. izmaksām man mēneša beigās nemaz tik daudz nepaliek pāri -- esmu sapratusi, ka man ļoti riebjas knapināties. es nevaru izturēt, ja es nevaru atļauties nopirkt tādu ēdienu, kādu gribu, bet jāmeklē kaut ko lētāku. nu, man riebjas. neteiksim, ka tas man liek justies mazvērtīgākai, bet pamatīgu diskomfortu rada gan
kaut kas līdzīgs arī ar apģērbu un kosmētiku -- man patīk izskatīties labi un, jā, man drēbes ātri apnīk. es nevaru justies labi, ja domāju, ka izskatos slikti

dažreiz šāda tipa diskusijās roda sajūta, ka meitenes piedalās sacensībā par "lielākās cietējas" titulu, it kā sevi nodzīt un aizliegt visu pēc kārtas būtu kaut kāds tikums

būtībā piekrītu Dellicious:

Nav jābūt merkantilai un ārišķīgai kazai, lai tiektos pēc labākas dzīves, kurā nejūties kā nojāts darba zirgs.

Nav laika izlasīt visus komentārus, bet Spotorno, kur esmu teikusi, ka iepriekš man bija brendu drēbes vai kaut kas tamlīdzīgs? Tas, ka varēju atļauties nopirkt vietā drēbes, kuras jau ir novalkājušās pa sava vīrieša naudu, nenozīmē, ka dzīvoju, kā caca. Tas, ka varēju nopirkt tonālo pa 7ls vai jaunus zābakus pa 15ls nenozīmē, ka biju kāda caca!!!!!! Turklāt pašlaik mana garderobe ir maza, kurā nav jaunākas drēbes par pagājušo rudeni, ziemu, kā arī daudz, daudz drēbes jau no aizpagājušas un pat aiz, aiz pagājušās sezonas (vasaras drēbes neskaitās, jo šobrīd nav aktuālas).
Labi, varbūt tev apģērbs ir nesvarīgs, varbūt tev ir pilnīgi nesvarīgi, kā izskaties, bet man - NAV. Un es neprasu daudz, tikai drēbes, kuras nav novalkātas, siltus zābakus un nevis lētāko, bet sev piemērotāko kopjošo kosmētiku.

Labi, varbūt tev apģērbs ir nesvarīgs, varbūt tev ir pilnīgi nesvarīgi, kā izskaties, bet man - NAV. Un es neprasu daudz, tikai drēbes, kuras nav novalkātas, siltus zābakus un nevis lētāko, bet sev piemērotāko kopjošo kosmētiku.

Nu, man apģērbs un izskats kopumā ir ļoti svarīgs - kā sievietei. Bet es netaisu no tā "kultu", ka nu viss - nenopirku blūzi vai džemperi šajā mēnesī - katastrofa, esmu neglītene un nekopta... ;) Un, ja tā padomā, vai tiešām tu tā vari godīgi, liekot roku pie sirds pateikt, ka visas tavas drēbes ir novalkātas? Kā visas drēbes (es noprotu, ka iepriekšējās labklājīgā perioda dēļ sapirkts bija diezgan daudz, nebiji atteikusi sev, cik noprotams) var ~gada laikā novalkāties? Es atvainojos, bet tad rodas diezgan liela pretruna. Ja tu apgalvo, ka tu neesi pieradusi pirkt lētāko, tātad tavām drēbēm vajadzetu būt atbilstoši tik kvalitatīvām, ar kurām varētu staigāt n`tos gadus, bet tu apgalvo, ka tev ir viss novalkāts. Nu kur loģika?
Kur teikts, ka lētākā kosmētika nevar būt tev atbilstoša? Tev ir 40+ gadi, kad krunciņas redzamas un pēc iespējas labāk tās maskēt? Tavā vecumā vispār vajadzētu pietikt ar standarta universālu mitrinošo krēmu sejai, lūpu balzāmu un roku krēmu, bet tās ekstras, ko tu esi pieradusi pirkt, tās ir ekstras nevis pamata kopjošā kosmētika.

Es tikai vēršu tavu uzmanību pret tavu attieksmi pret sevi pašu. Es saprotu, ka ir grūti tā uzreiz "iz kņazi v grazi", bet nu tava prioritāšu sistēma ir diezgan apšaubāma :)

Tavā situācijā pilnīgi noteikti dzīvotu pie vecākiem tik ilgi, kamēr nespētu sev nodrošināt to vēlamo labklājības līmeni. Vai arī, ja tava prioritāte ir dzīvot labāk atsevišķi, tad nesūdzētos par to, ka nevari vairs atļauties tik daudz, cik atļāvies iepriekš.
Pašai taču jāsaprot, ka par minimālo algu nevar atļauties visu, ko sirds kāro. Tāpēc ir jāizdara izvēli kaut kam par labu, atsakoties no kaut kā.
Tikmēr virzītos uz priekšu un iekrātu naudiņu vai iegūtu labāk atalgotu darbu. Bezjēdzīgi tā sūdzēties un censties uzlekt augstāk. Jādzīvo ir samērīgi savai finansiālai situācijai.

Nezinu kā ir citiem ,bet man dvēsele skuma piemēram,ka es nevaru dzīvē nopelnīt vairākus miljonus un izdarīt lielus darbus,kuriem esmu paredzēts šeit uz zemes un uzlabot šo pasauli,jo biju sev uzcēlis kaut kādu mazu būri kurā dzīvoju un apšaubīju visu un tik lielas iespējas un neļauju sev palīdzēt.Bet tad vienā dienā sapratu,ka cilvēks ir tik mazs cik pats sevi mazu zīmē.Pašlaik dvēsele laimīga jo zin,ka visu sasniegšu:)

Odyssey, vari padalīties ar tādu vietu kā kojas par 19 ls? Kur?