Nu redz, mans mīļotais ir izcils piemērs tam, kad VAR patikt tās banālās muļķībiņas. Mūsu attiecībās viņš ir tas, kurš nāk mīļoties, kad es, čipsus māgā stumjot, skatos kādu assižetnieku. :D Un viņš patiesi būtu pārlaimīgs par krūzi ar mūsu bildi (īstenībā viņš būtu laimīgs pat tad, ja mans ģīmis būtu uzzīmēts viņa istabā pa visu sienu :D), tā ka- NAV visi vīrieši vienādi. Gada jubilejā es šim romantiķim uzdāvināju tādu kā atmiņu kladi, kur biju ielīmējusi bildes ar sevi tajās vietās, kuras mums ir nozīmīgas un pierakstīju tekstus, kā, piemēram, "atceries, kā mēs šeit, smejoties, saldējumam šķīstot pa gaisu, smiltīm lienot visās spraugās, spēlējām paslēpes?" Ieliku to albumu lielā kastē un pašu kasti vēl piekrāvu ar saldumiem (saldummīlis) un viņš tiešām bija neviltoti laimīgs. :)