Es to beidzot izdariju !!!
Jūtos drausmīgi, bet lai Dievs man dod spēku nepiedod un nepadoties, pieturēties pie savas izvēles. Tam jau sen bija pienācis laiks izbeigties.
Cik grūti ir pamest cilvēku,kuru mīlu no visas sirds! Lai kā es centos visu labot un pati sevi mainīt,lai otrs būtu laimīgs, viņam nekad nepietika. :(
Es tagad sēžu un lūdzos Dievu ,kaut man būtu tik daudz spēka,lai izturētu to.
Mēs 2 pavisam atšķirīgi cilvēki, viens otram nepiemēroti, mūžīgie strīdi, bet tik un tā saejam kopā atkal un atkal, atklājot to cik ļoti viens otru mīlam.
Tā ir tā situācija, kad atsevišķi nevar, bet arī kopā nevar būt.
Kāds bija iemesls? Mūžīgā greizsirdība un tas,ka es viņu mīlu daudz stiprāk,nekā viņš mani. Bieži vien likās,ka tā ir tāda kā izmantošana tikai. Saprotams,ka cilvēks mūžīgi ir aizņemts. Strādā 2 darbos, mācās, palīdz vecākiem un vēl skrien pie manis. Domājām,ka ar laiku viss labosies un paliks vieglāk. Kļūdijāmies. Nespēju spert to soli, bet sev saku - saņemies! saņem sevi rokās! Tu zini kas ir labāk tev pašai !
Un tā nu es saņēmos un izbeidzu to, tagad nezinu ka sevi saturēt rokās! :(
Laikam pirmā nopietnā diskusija šeit ,cosmo. Bet kaut kur bija to visu jāizliek!
Ffffffuuuuuuuuuuuuuu
6947
