Ja ir iespēja nestrādāt, un visu laiku veltīt mācībām, tad domāju, ka nekas traks tas nav. Dzīve tapat visu nokārto. Kā jau te minēja, viss ir ļoti subjektīvi, atkarībā no situācijas.
Atgādina vienu manu bijušo draudzeni, kura jau 3 tikšanās reizē uztraucās, ka nemāku gatavot, bija visu dzīvi izplānojusi un ļoti uztraucās, par to, ka nemāku gatavot ēst (man 22). Kaut arī sevi finanisāli nodrošinu un vnk tā dzīvē sanācis, ka nav bijusi vajadzība pašam gatavot. Protams, varētu visu iemācīties, ja būtu vajadzība..