Pastāstiet par savu pieredzi darba meklējumos.

Nu atkarībā, kas pa pilsētu.. mana mamma diezgan ātri atrada darbiņu tādā pilsētā kā Strenči (iedz. sk. 1614) ... bet nu viņa BAIGI nemeklēja.. gribēja vasaru atpūsties un tad rudenī.. bet vasaras sākumā pavērās iespēja.. un, protams, tā bija jāizmanto

Kas Tev pa pilsētu?

Vai esi meklējusi kaut kur blakus pilsētās (kas nav dikti tālu un ir labs transports uz turieni?)

veiksmes stāsti protams ir, bet varu pastāstīt nedaudz savu pieredzi. arī pabeidzu augstskolu, atgriezos dzimtajā pilsētā, kuru nevarētu nosaukt par mazu, oktobrī dabūju darbu caur NVA projektu-Jauniešu darba prakse, nostrādāju visu noteikto laiku-gadu, pa 120ls/mēn, protams meklējot paralēli ko labāku. tā bija mana pirmā dara pieredze. pēc gada paliku bez darba, dzīvoju kopā ar draugu jau tad, kurš (labi,ka tā!) pelnīja labi, bet protams es pārdzīvoju, ka vienkārši esmu nevajadzīga.. sludinājumu tik maz, ka nedēļā labi ja 3 cv var aizsūtīt. tā arī nosēdēju visu ziemu mājās. vasarā dabūju darbiņu, bet tikai uz 3 mēnešiem, septembrī atkal bezdarbniece.
tā nu sanāca, ka pēc vasaras pārcēlāmies abi ar draugu uz Rīgu, jo viņš, atšķirībā no manis, kāpj pa savām karjeras kāpnēm. esmu šeit un atkal meklēju darbu, pozitīvi ir vismaz tas, ka varu dienā nosūtīt tik cv cik iepriekš nedēļā un ir arī bijušas iespējas tikt uz pārrunām.. tā kā jūtos vismaz kkādā kustībā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. cerības neatmetu :)
iesaku tev arī vērsties NVA - varbūt ir vēl kkādi projekti, kaut vai kursi. un darbu protams vislabāk ir dabūt caur paziņām.. tā kā dari zināmu VISIEM! ka meklē darbu.

Tava vislielākā kļūda ir tāda, ka darbu meklē tikai tagad. Kas tev liedza strādāt par pārdevēju, kad vēl tikai mācījies? Bet arī tad vispareizākais būtu bijis meklēt darbu savā nozarē, jo tā pieredze jau no zila gaisa nenokritīs. Bez pieredzes tu 100% nekur neko sakarīgu nedabūsi saistītu ar savu nozari. Zinu sievieti, kas izdomāja meklēt darbu 28 gadu vecumā, kad bija pabeigusi maģistrus. Protams, ka viņa joprojām neko nav atradusi un dzīvo uz vecāku rēķina (šausmas!).

Darbu meklēju 4 mēnešus. Savā profesijā varēju dabūt tikai brīvprātīgo darbu. Beigās strādāju jomā, kur man ir liela pieredze, bet arī par minimālo algu, jo neviens vairak nemaksā. Tas Rīgā. Draugs ļoti atbalsta, ne tik daudz amteriāli kā psiholoģiski, nekad negruzīja mani par to, ka nevarēju atrast darbu (pašam aŗi kādreiz tā bija gadījies).
Laimīgos stāstus darba jomā sen neesmu dzirdējusi. Visi paziņas sitās kā māk, daži pievienojas aizbraucējiem, kuries es neko neparmetu, jo ir cilvēki kam vnk nav darba, līdz ar to nav kur dzīvot un LV sanāk vnk mirt badā zem tilta.
Bet tulīt atnāks kada veiksmīga meitene, pastāstīs, ka vajag tikai censties to tumsas līz tumsai un uzradīsies darba dēvējs, kas par to samaksās :) :D

Uztaisi, kaut ko savu nebijušu taj pilsētā, un radi darbavietas citiem...

kā lai es to pieredzi gūstu, ja neviens nedod iespēju

iespējas dod vai nedod tikai tu pati sev. ja tu tās neredzi, tas nenozīmē, ka tās nepastāv ;)

veiksmi darba meklējumos - ja gribēsi, tad atradīsi sirdij tīkamu darbu :) tikai dažreiz nākas atteikties no kaut kā cita, lai dabūtu vairāk kāroto. tā kā iespējams būs jāpārvācas.

Darbu meklēju kopš septembra. Šķiet, drīz varēšu strādāt par motivācijas vēstuļu rakstītāju! :D Bet vispār situācija bēdīga, jo studēju maģistros un tā dēļ mani neviens negrib darbā ņemt, jo vajag brīvdienas priekš skolas. Un tur viss apstājās...

Jūs štancējot vairāks motivācijas vēstules dienā, kuras gatavotas no viena parauga, pēc tam pārlasiet, ko esat sadrukājušas. Mums bieži atnāk vēstules, kur cilvēks gan jau nav nomainījis/palabojis tekstu, jo, piemēram, adresāts norādīta pilnīgi cita iestāde; cits amats, utt. Lieki teikt, ka šādi kandidāti uzreiz tiek atsijāti.
Un man viens jautājums - ja jau reiz cilvēks mācās, piemēram, ekonomiku, tad kāpēc studiju gados viņš darbu meklē kādā apģērbu veikalā, picērijā vai MC Donalds, nevis savā specialitātē (kaut vai kādā firmā iesākumā darot visniecīgākos darbus)?? Nekad dzīvē neesmu strādājusi par pārdevēju vai oficianti, jo jau no pirmā kursa strādāju maz atlagotu darbu, bet toties savā nozarē, kas man deva to vajadzīgo pieredzi. OK, ar naudām tad bija švaki, bet toties pēc studiju beigsanas nebija jādomā, kā un kur sameklēt darbu, jo sāku normāli strādāt jau 3.kursā.

Aija +++

Es jau gadu mekleeju...neko neesmu atradusi, taa kaa nesatraucies,ir veel lielaakas luuzeres par tevi( es ,piemeeram) haha..ai.vispaar man besii,ka tu suuti cv, bet firma pat necenshas atbildeet jaa vai nee.,, neko. Ta gan ir necienja. Kad es dziivoju latvijaa,tad likaas,ka darbu ir viegli atrast,jo man bija pieredze,zinaashans,valodas....

Mana pieredze ar darba meklējumiem līdz šim ir bijusi visai veiksmīga. Pirmo darbu, kas bija pavisam vienkāršs apkopējas darbs (tikai mokošs ar to, ka agri no rītiem), ieguvu, pateicoties tēva paziņai, otro darbu, kas skaitījās kā sekretāres/administratores darbs(lai gan ar ļoti maz pienākumiem, vairāk tāds "uz papīra"), arī ieguvu, pateicoties radinieces vīram. Pašreizējo darbu dabūju bakalauru 2. kursā, jo uz mūsu e-pastu atnāca piedāvājums, ka nepieciešami tieši mūsu jomas speciālisti. Strādāju tajā jau otro gadu, bet diemžēl tas ir darbs tikai uz laiku un pavisam drīz būšu jauna darba meklējumos, tad gan nezinu, kā man vēl ies, gribētu strādāt tieši šajā jomā, bet darba piedāvājumu tajā ir ļoti maz....:(

Manu pieredzi var izlasīt jaunākajā Darba diskusijā :D!

paldies par viedokļiem, tiešām. Droši vien, ja es šobrīd aizietu un iedotu savu CV kkādā Betā, Maksimā vai Rimi, tad pie darba ātri vien tiktu, jo tur darbinieki tik uz riņķi, reti kurš gadiem strādā. Bet man tik ļoti, ļoti, ļoti negribas strādāt lielveikalā... būtu gatava mazā partikas veikaliņā strādāt (kaut nepatīk man darbs ar pārtiku), bet pat tādas iespējas šobrīd nav.
Tik ļoti gribētos sirsniņai tuvu darbu, kad ej uz darbu ar prieku, nāc mājās ar prieku, nevis kā iepriekšējā darba vietā biju tā pārstresojusies, ka brīvdienās mājās biju pilnīgi nelietojama...
Man līdzīgi kā _a_, tikai te kādi, labākajā gadījumā 2 piemēroti sludinājumi nedēļā parādās, esmu aizsūtījusi pat daudz kur, kur šobrīd netiek meklēti darbinieki ( tā teikt, ja nu kas, bet pilnīgi NEVIENS nav piezvanījis)
Aija, es skolas laikā strādāju pa vasarām (arī par pārdevēju). Mana specialitāte godīgi sakot pašlaik nav liekama lietā. Es to varu likt lietā tikai vai nu turpinot mācīties, iegūstot augstāku kvalifikāciju vai izmantot gūtās zināšanas, izveidojot savu uzņēmumu (izglītība ir komercdarb. speciālists). Jā, es labprāt izveidotu savu uzņēmumu, bet tur ir nepieciešami līzekļi, vispirms jau jāiziet kursi (kas nepieciešami šim biznesam), bet es negribu šobrīd ņemt kkādus izdevumu, ja amn nav pilnīgi nekādu naudas rezervju.

Un man viens jautājums - ja jau reiz cilvēks mācās, piemēram, ekonomiku, tad kāpēc studiju gados viņš darbu meklē kādā apģērbu veikalā, picērijā vai MC Donalds, nevis savā specialitātē

Tāpēc, ka par pārdevēju vai Makdonaldā ir iespējams atrast darbu studentam(jo tur meklē darbiniekus) un savienot to ar studijām. Studiju laikā daudziem vienkārši vajag darbiņu, lai sevi uzturētu un nav iespēju būt izvēlīgiem, un neņemt Makdonaldu vai apģērbu veikalu(''jo tas taču nav pa specialitāti'').

Un vēl ieteikums, izveidojat normālas e-pasta kastītes ([email protected], pimēram), no kurām sūtat CV potenciālajiem darba devējiem. Nu nav smuki, ja CV tiek atsūtīts no, piemēram, [email protected]; [email protected]; [email protected], utml. Šādi CV netiek uztverti nopietni.

šogad pabeidzu augstskolu, jāmeklē darbs, biju atradusi darbu veikalā (pārtikas) par pārdevēju

Man tas šķiet skumji, ka iegūst augstāko izglītību un aiziet par pārdevēju, tad kāda jēga? Par pārdevēju var aiziet arī pēc vidusskolas. Es arī varu ieteikt labāk meklēt kādu darbiņu savā jomā, kaut niecīgāko, jo kāda jēga tev būs no pārdevējas pieredzes turpmāk(tikai tik daudz cik zināsi kā ir strādāt). Kāda jomā ir augstākā izglītība tev?

manuprār - cilveks studiju gados izvelas stradat šadu vai savādāku darbu tādeļ ka spiež apstākļi - nevis negribešana stradāt savā joma!!!! Es nāku no laukiem - Rīgā man nebija ne radu nekā kas mani atbalstītu - mammai arī nebija tik naudas lai mani uzturetu - tādel nācās strādāt apģerbu veikalā - lai gan visu laiku mekleju kadu darbu savā nozare - bet zinot dārdzību dzīvojot Rīgā - nevaru strādat par 100ls menesi - vai iet uzņemumā praksi 3 menesus bez atalgojuma!!! Es būtu laimīga ja būtu rīdziniece - man te dzīvotu mamma - nebūtu visas citas problemas......

cik viegli pateikt - ko tad pēc augstskolas ej par pārdevēju strādāt - bet, ja Tev nav kur citur iet, tad grauzt stenderi ēdiena vietā un meklēt darbu specialitātē, kuru var gadīties, ka nemaz neatrodi.
Un ko teikt par zināmiem cilvēkiem ar 3 augstākajām izglītībām, bet strādā gaļas tirgotavā. Vai sieviete, kas entos gadus nostrādājusi par grāmatvedi, bettagad jau vairāk par gadu sēž bez darba. Nu tāda ir skarbā dzīve, nevajag nezcik sapņaini runāt,. Prieks, ja daļai cilvēku dzīves skarbā puse nav jāsastop ceļā.
Mans plāns godīgi sakot bija tāds (jā, kāda kaut ko atkal purpinās)-domāju, pabeigšu augstskolu, atradīšu jebkādu darbiņu (par pārdevēju, kaut vai), kur var puslīdz normāli nopelnīt, iekrāšu drusku naudiņu, iziešu kursus, kas vajadzīgi, lai es piepildītu sapni par savu biznesiņu un uzsākšu to...bet nu es esmu iestrēgusi.

es ari uzskatu ka nav nekas slikts - ja tagad strādā par pārdeveju kādā veikalā - un paraleli mekle ko nopietnāku - vai ej kādās apmacībās :) jo labāk tu menesi nopelni tos pašus 300ls nekā sedi vispār bez ienakumiem :)

80.gadu jaunatne ir krietni izbraketa un piechakareta :D Ko tu, vidusskolenins budams, vari zinat par lielo dzivi ... Ne ar mums kads stradaja, ieborejot galvaa, ka jamacas profesija, nevis graadi (ar kuriem principaa vajag akademisko karjeru veidot), bet visi tacu gribejam spozo papiriti ar prestizo nosaukumu, un redz, kur rezultats.

Bet nu ko darit, tirgus ekonomika, izdzivo stiprakais un darbu dabu gudrakais vai viltigakais. Tomer nekad nav par velu katrai darba mekletajai GODIGI izvertet savus plusus un minusus un rikoties, papildinat zinashanas dazados kursos, pieteikties neapmaksata darba/prakses (izcilas iespejas butu Latvijas bazetie arvalstu uznemumi), gut realu pieredzi (nevis atsedet), macities valodas (so visu varetu rakstit ar lieliem burtiem izcelot, jo tas viss kopums ir svarigs). Kamer vel esiet jaunas, tas nav negods padzivot uz vecaku kakla, kamer tiksiet uz sava celja.

Protams, dalja vainas jauznemas ari darba devejiem, bet ne par to soreiz. Uzskatu, ka sobrid ir labas iespejas aiziet uz to pasu NVA un noskaidrot, ko vinji var piedavat. Tiesi ta, jabut fleksiblam, japrot pielagoties pasreizejai situacijai, kaut ko padarit ari bez atalgojuma, kaut ko piemacities klat, iegut jaunus kontaktus utt., lai nakotne tas viss atmaksatos ar uzviju.