par mammām

nu par tēviem.. nez kāpēc meitenēm nav tik labas atsauksmes.. man tāpat.. tā viņš ir labs cilvēks.. bet alkohols.. tā ir mana bērnības trauma.. tāpēc ne es pati lietoju.. ne mans draugs (es viņam neliedzu - es viņu jau tādu satiku :D )

Mana mamma ir forša,un ja kādreiz būšu mamma tad,dažas īpašības gribētu no viņas ņemt. Bet runājot par tēviem...NEKAD nepieļautu to,lai maniem bērniem būtu tāds tēvs,nekad.

Man ir forši vecāki, gribētu būt gan kā tētis, gan kā mamma. Noteikti ņemšu no viņiem piemēru un ļaušu visur braukt, darīt, ballēties, galvenais, labāk, ka zini kur un ar ko Tavs bērns ir, nekā ka melo. :) Noteikti arī bīdīšu savus bērnus sportā, mākslā, utt. Esmu ļoti apmierināta ar savu audzināšanu.

Ceru, ka spēšu būt tik forša mamma, kāda man nebija, bet kādu tiiiik ļoti vēlējos... Tēvs man bija/ir, bet nebija mums nekādas foršas, pat ne ģimeniskas attiecības, bija abpusēja vienaldzība, gājām viens otram garām kā tukšai vietai. Nu kā tā var - gadu nav redzējis meitu, un vienīgais, ko pasaka ir ''čau'', paēd un aiziet atpakaļ uz darbu, pie tam - es vēl biju pusaudze. Manam bērnam jau tagad ir superīgākais tētis.

Es nekādā gadījumā nebūšu kā mana mamma! Bērnībā uz mani bļāva, lamāja, neļāva neko darīt, vispār likās, ka tāda kā dubultmorāle. Jo lielāka augu, jo briesmīgāka dzīve bija ar mammu. No pusaudža gadiem vispār šad un tad sākās rokas pacelšana no viņas puses. Nu ko tur vairs teikt, iemācījos tikai kā NEdarīt.
Tētis man ir jauks, tikai vienmēr aiz mammas. Tā kā nevarēšu spriest.

Mana mamma ir gudra,čakla un skaista sieviete.Es ar viņu vienmēr varu izrunāties.Es gribētu būt tāda pati māte kā viņa,bet mazliet stingrāka. :)

Būšu līdzīga savai mammai viennozīmīgi, tik labu mammu ikviens var vēlēties :)

Pa lielam ņemot jā, gribētu līdzināties, protams, ir sīkumi, kas nepatīk, bet nav tik traki. Tik vienu gan - es gribētu atrast īsto vīrieti, kas būtu lielisks tēvs bērnam, mans tēvs nav tas lieliskā piemērs, pat ne tuvu...

Es,kā vairums pārējo,arī gribētu līdzināties savai mammai.Viņa ir tik uzmanīga,nekad dzīvē nav uzkliegusi vai situsi mani,ir tik mierīga un nosvērta,un vienmēr laipna..nu wnk the best mamma.

Tēti mīlu,lai kāds viņš arī būtu,vienalga viņš ir mans tētis,bet nevienam bērnam nenovēlu tādu tēti. Vispār es nenovēlu tādu ģimenes dzīvi kāda man ir bijusi.

Negribu līdzināties nevienam - jo dzīvoju savu dzīvi - un veidošu savu ģimeni pec saviem ieskatiem :) Bet kā jau visi - mīlu savu mammu ;)

Diezgan daudzās jomās gribētu līdzināties savai mammai, jo viņa vienmēr mani ir uzklausījusi un palīdzējusi pat tad, kad pašai slikti.. Ar gadiem sākusi palikt stresaināka, bet ļoti mēģina no tā atbrīvoties. Es viņu ļoti respektēju, jo viņa vienmēr ļāvusi man darīt to, ko es vēlos, tāpēc arī es viņai visu esmu stāstījusi, kur eju, ko daru..nevis kā citas manas draudzenes mūždien mammām muldēja. Esam kā draudzenes, vienīgi nepatīk tas, ka viņa mani bieži uztaisa par slikto..Tēvs..labāku laikam nevarētu vēlēties, veiksmīgs, gudrs uzņēmējs, tai pašā laikā arī ģimenes cilvēks, vienmēr darījis tā, lai bērniem, sievai viss labākais. Pēdējā laikā pārņemts ar darbu, bet tāpat atrod laiku pajautāt kā iet, ko daru un tā. Gribētu kaut ko no mammas sevī, un vīrā kaut ko no sava tēva. :)

Kad biju mazāka, protams, mamma mēdza uz mani bļaut, bet tas viss pārgāja, kad man palika 14-15 gadi. Nezinu, kāpēc, bet tad mūsu attiecības uzlabojās, es tagad varu izrunāties ar mammu par daudz ko, bet ne visu! Noteikti savā ziņā gribētu līdzināties mammai, bet ne visās jomās, man patīk, ka visi bērni, ko mamma ir uzaudzinājusi, ir ļoti labi cilvēki, zina morāles principus, lai gan mani vecāki nav speciāli mācījuši šīs visas lietas! :D

Tētis, manuprāt, ir vislabākais cilvēks pasaulē. Viņš ne reizi nav ne uz vienu no manām māsām vai brāļiem pacēlis balsi! :) Viņš māk pateikt tā, ka sajūtos neērti, kad esmu kko ne tā izdarījusi, bet tas nekādā gadījumā nepazemina manu pašvērtējumu , kā tas nereti notika ar mammas izteicieniem! :D Grūti pat aprakstīt! :)

Godīgi, saviem bērniem gribētu būt tāda mamma, kāds man ir tētis! :D

buut labaakai par manu maati ir pavisam vienkaarshi - jaasaak ar to, ka beerns nav jaanogruuzj pie truuciigaas omes, lai par to neliktos ne zinis liidz pat omes naaves dienai. katraa zinjaa man nekad nebuus svariigaaks jauns dzemperis par mana beerna paartiku un randinjsh ar nodzertu juurnieku par mana beerna dzimshanas dienu. liidziigi kaa pirma sieviete arii es nespeeju piedot pameshanu.

Vienīgais mīnuss manam tētim - viņš ļoti skaļi košļā košļenes, līdz ar to tajā brīdī uzturēties viņa klātbūtnē ir mans izaicinājums nervu sistēmai, jo cilvēkus, kas čāpstina, vnk nevaru paciest sev blakus! :D

Es par to reti domāju, bet kad iedomājos, tad vēlos būt savam bērnam tāda mamma, kāda man bija manējā. Garš stāsts būtu, lai aprakstītu visu. Galvenais, ka sabāra, kad vajadzēja, paslavēja, kad bija par ko un uzticējās man, nevis vājprātā kontrolēja katru soli un katru ieelpu.

man gan mamma, gan teetis-abi ir zelta cilveeki :)

parcik esmu vieniigais beerns gjimenee, tad par miilestiibas truukumu un citaam lietaam kas sadalaas uz 2 vai 3, ja ir vairaak beernu nevaru suudzeeties. protams, bija reizes, kad izbesiija bljaushana ne par ko /vismaz manaa skatiijumaa taa bija/, bet taa.. man tieshaam ir superiiga mamma, mums arii attieciibas ir kaa mammai ar meitu un kaa draudzenei ar draudzeni.
vieniigais kas visaa tajaa pietruukst ir tas, ka mamma vienmeer man naaca visur liidzi, visur piedaliijaas ar mani, un liidz ar to man nav iisti patstaaviibas sajuuta. nee. nu kaut kaada jau ir, bet gribeetos lielaaku, njemot veeraa, ka vairs nedziivojam kopaa, jo dziivoju ar draugu.

par teti arii neko sliktu nevareetu teikt. na vinjsh kaads dzeeraajs, ne kaadas azartspeeles speelee, neko. pat nepiipaa :D vienmeer bijis liidzaas. audzinaaja mani kopaa un tieshi taapeec varu teikt abiem vecaakiem PALDIES par kopiigo uzaudzinaashanu :)

Es par to reti domāju, bet kad iedomājos, tad vēlos būt savam bērnam tāda mamma, kāda man bija manējā. Garš stāsts būtu, lai aprakstītu visu. Galvenais, ka sabāra, kad vajadzēja, paslavēja, kad bija par ko un uzticējās man, nevis vājprātā kontrolēja katru soli un katru ieelpu.

Parakstos zem katra vārda.

Man ir 3 autoritaates manaa dziivee-mamma, teetis un vecaa maate! Audzinaajushi mani super, vienmeer vinjiem varu visu pastaastiit un uzticeet ,nebaidoties no paarmetumiem vai negativitaates! Jaa, gribeetu buut kaa mamma, saprotosha, ar lielisku humora izjuutu, visu piedodosha, bet tomeer racionaala un ja vajag stingra! Tas ir iemesls, kaapeec reizees, kad suudi nav izbrienami pashas speekiem, vienmeer griezhos vispirms pie teeva, jo vinja klaatbuutnee var izlaadeet visas savas emocijas, izpinkshkjeeties, izaardiities, vinjsh ir ljoti saprotoshs shajaa jomaa! Mammas aciis taa ir vaajiiba. Reizeem shkjiet, ka mamma uzvedas taa kaa to piedeevee viirieshiem, bet teevs vairaak kaa sieviete, resp., tolerants uz emocijaam! Zinu, ka esmu kaut kas starp abiem, uz zinu ,ka mans siikais buus laimiigaakais bebis uzreiz aiz manis, jo labaaka par saviem vecaakiem gan es nevareeshu buut ;)

Hmm... interesanta tēma! :)

Par mammu - nu, neesmu pārliecināta, vai vēlos būt tāda, kā viņa. Noteikti ir īpašības, kuras vēlētos no viņas pārņemt, piemēram, izcilo humora izjūtu, bet kopumā neteiktu, ka gribētu viņai līdzināties. Man augot patika tas, ka man uzticējās un ļāva visu piedzīvot pašai, arī, ja kļūdījos, mamma palīdzēja tikt ar visu galā, nevis bļāva vai aizliedza kaut ko darīt. Bet nedaudz pietrūka ikdienas intereses un kaut kādas mīļuma izrādīšanas, jo mana mamma ir arī ārkārtīgi sociāli aktīva un viņas principā nekad nebija mājās. To saviem bērniem nevēlētos dot, jo jau tagad zinu, ka gribēšu izrādīt mīlestību un interesi. Citādi sanāks kā man izlaidumā - man pasniedz goda rakstu par sasniegumiem skolā un olimpiādēs, bet mamma sēž lielām acīm "es zināju, ka esi gudra, bet pa kuru laiku tu šito visu paspēji???" :D

Par tēti - mani vecāki ir šķīrušies, tāpēc tēta nav diez ko daudz ikdienā bijis, bet manās acīs viņš kā vīrieša paraugs ir labs, jo viņam piemīt daudzas īpašības, kuras cienu cilvēkos. Patiesībā... tikko aizdomājos, ka visi puiši, kuri man ir iepatikušies, raksturā atgādina manu tēti :D Viņš ir mierīgs, nebaidās teikt, ko domā, stingrs, jautrs un laipns vienlaicīgi. Kā arī nekad nevilcinās kaut ko dot, ja viņam ir. Vienīgais, ka viņš dzīvē ir izdarījis arī neveiksmīgas izvēles, kuru dēļ man par viņu ir nedaudz izbojāts priekšstats, bet, ja maniem bērniem būtu tāds tētis kā man, viņi būtu veiksminieki :) Tikai arī varētu lielāku emocionālo ieinteresētību izrādīt :D