Ir tāda situācija. Man ir 23 gadi, viņam ir pāri 30. Mēs kopā mācamies NLK. Sākam kopā mācīties no septembra, no paša sākuma mēs vnk sveicinājāmies kaut ko runājam par skolu, bet tas arī bija viss. Vienreiz man vajadzēja viņa padomu par darba lietām, es uzrakstīju viņam uz epastu.. Viņš sāka man zvanīt, rakstīt uz epastu, visu laiku rakstīja jaunas idejas saistībā ar darbu.. Zvanīja - stāstīja utt.. Man toreiz bija problēmas attiecībās.. Un es gribēju šķirties ar savu puisi un domas bija vairāk par viņu, neviss par kursabiedru.. Pēc tam es tomēr izlēmu, ka šķiršos no drauga, palūdzu lai viņš savāc savas mantas un lasās prom..
Sestdien kursabiedrs piedāvāja aizvest mani līdz mājām, es piekritu, aizveda mani līdz pašam durvīm.. kaut arī es teicu, ka es izkāpšu pie pieturas un viss, bet nē, viņš gribēja tieši pie durvīm.. Ok..
Pēc tam bija dzimšanas diena - apsveica, pēc dažām dienām vārda diena - apsveica.. Atrada manī skaipā un tad sākas... Mēs pļāpājam katru dienu skaipā.. Par visu ko.. Mums ir ļoti daudz kas kopīgs un mums kopā ir labi..
Viņš zvanīja visu laiku, sūtīja īsziņas.. Es nezināju vai viņam ir draudzene, es jautāju, bet viņš neatbildēja uz jautājumu.. Krč izrādījās ka viņam IR draudzene.. Es sāku jautāt tad ko tu manis gribi un priekš kam mēs pavadam tik daudz laika kopā? Viņš teica, ka viss ir sarežģīti, un tip ka attiecībās viņam ir problēmas.. Un ka viņam ar mani ir labi, un vrb kaut kas arī būs, bet viņam vajag laiku..
Pēc tam viņš palūdza palīdzēt viņam saprast vienu priekšmetu, un atbrauca pie manis ciemos (dzīvoju viena), kaut kur 4 stundas mēs mācījāmies, pēc tam viņš sāka mani skūpstīt.. es viņam teicu, ka seksa nebūs, jo viņam ir draudzene.. Nekā arī nebija..
Bet man tik ļoti viņš sāka patikt.. Ka es sāku uzvesties bišķiņ savādāk.. Es jau gaidīju viņa zvanu, kad viņš nerakstīja, tad jau sāku domāt - ka viņš ir ar savu draudzeni.. Krč jo tālāk jo trakāk.. viņš man sāka patikt arvien vairāk un vairāk.. Un viņš sāka attālināties.. Mēs jau nesarakstījāmies skaipā.. Viņš turpināja zvanīt, rakstīt.. Bet tik un tā es jūtu, ka viņš to darīja speciāli..
Pēc tam viņš sāka meklēt manī negatīvas puses..
Nu tā arī palika.. Es viņam atbildēju, ka tu stipri šaubies.. Bet netaisnojos.. Pēc tam viņš man piezvanīja ap 20:00 es biju randiņā, viņš sāka runāt ar mani gandrīz vai ar greizsirdību balsī, nākamajā dienā 100 reizes pajautāja ko mēs darījām, par ko runājām, kā man patika utt..
Tā viss turpinājās, līdz 17 novembrim.. Piektdien viņš teica, ka ies tusēt kopā ar draudzeni un draugiem, pēc tam zvanīja man ap 22:00 jautāja kur es esmu un ka viņš vnk gribēja mani dzirdēt.. Kaut arī es pati arī tusējos.. zvanīju viņam tovakar, viņš nometa.. un pazūda uz 2 dienām.. kaut arī es viņam sestdien zvanīju, gribēju izstāstīt kā man gāja vienā pasākumā.. viņš arī nometa.. Man tad man viss apnika.. Es uzrakstīju viņam meilu, ka man ir grūti, un kā es gribētu ar viņu būt kopā.. Bet es tā vairāk nevaru, tāpēc palūdzu viņu vairāk man nerakstīt un nezvanīt.. ja kaut kas vajadzēs skolai - OK, bet tāpat vien papļāpāt - vairāk nē, jo es negribu viņā iemīlēties un ciest..
VIņš man sāka zvanīt, es necēlu klausuli.. Sūtīja īsziņas, tip lūdzu pacēl klausuli.. Pēc 10 īsziņam un 10 zvaniem es pacēlu.. Viņš bijā stresā, pīpēja un nervozēja.. Nevarēja parunāt.. Varēja dzirdēt ka viņš negribēja mani zaudēt..
Nākamajā dienā viņš sāka man zvanīt, bet tipa "par skolas lietām" :D zvanīja vairākas reizes.. pēc tam rakstīja skaipā (kaut arī 2 nedēļu laikā vispār pat nebija skaipā).. vienu dienu turējās, neko vairāk nerakstīja nezvanīja, otrdien jau sāka rakstīt tāpat vien, es uzrakstīju - vai tiešām nevari noturēties man nerakstīt? Un tad atkal sākas, kāpēc tu nevari pieņemt domu, ka mēs varam būt vnk draugi.. Piesējas, ka es esmu pārāk jauna un nesaprotu ko es gribu, un ka es neesmu viņa sapņu sieviete un vispār neesmu pat tuvu tam ideālam.. Un ka es nesaprotu, ka mēdz būt draudzība starp sievieti un vīrieti.. Un ka viss kas bija mūsu starpā ir vnk draudzība.. Uz ko es atbildēju, ka tas nav normāli, sarakstīties KATRU DIENU, zvanīt viens otram KATRU DIENU stāstīt kas un kā, rakstīt īsziņas KATRU DIENU... Un tas nav draudzības attiecības.. Uz ko viņš atbildēja ka ir gan, un es neko nesaprotu.. Un ka tieši tāpēc viņš AR TĀDĀM kā es neveido attiecības, jo ja es tā viegli varu iemīlēties viņā, tad es arī tik pat viegli varu iemīlēties kādā citā..
Uz ko es teicu, ka jā, es esmu jauna, man pirmo reiz mūžā ir tāda situācija, un nezinu kā rīkoties.. Vrb es daru kautko nepareizi, bet es daru tā, ka MAN ir labāk.. Vismaz es domāju ka man tā būs labāk..
Tagad mēs sarakstāmies skaipā līdz darba dienas beigām, sazvanāmies līdz darba dienas beigām un tas arī viss.. Man palika bišķiņ vieglāk.. Es jau nedomāju par viņu 24h diennaktī..
Bet sestdien mums atkal bija lekcijas, mēs sēžam kopā.. Viņš ar mani runā kā ar savu meiteni citu kursabiedru priekšā: " Nju kad tu MAN sāksi pīpēt", "Es toreiz aizmirsu pie tevīm.." , "Mēs ..".. utt.. Un runā tā, lai visi dzird.. Visu laiku pieskārās man.. Pēc tam pēc lekcijām uzrakstīja man īsziņu: Paldies par tavu iejūtību un paldies ka tu esi..
Un tad vakar viņš atkal minēja, ka es neesmu viņa sapņu sieviete.. Gribās jautāt WTF??
Nezinu, vrb es esmu stulba un kaut ko pati sev izdomāju.. Bet ko Jūs domātu manā vietā?
8
