Gandrīz katrā diskusijā izskan vārds aprobežotība. Tad, ja cilvēks ar normālām prāta spējām un domāšanu uzskata, ka alkohols un narkotiskās vielas ir kaitīgas veselībai un nodara ļaunumu, ja uzskata, ka sekss ar savu pirmās pakāpes brālēnu ir nepieļaujams, respektīvi, asinsgrēks, ja uzskata, ka viendzimuma sekss ir absurds un augsta mēra izvirtība, tad uzreiz ir APROBEŽOTS. Vājprāts kaut kāds!
Tak ejat pažobelēs pīpējat zāli, dzerat krutku, es atvainojos, jājaties ar māsām, brāļiem un citiem radiem, bet kāpēc tas ir jāpopularizē un jāuzskata par normu?!