Mamma mani sit!

Kļūsti pastāvīga, izvācies.

Mauc pretim :D :D :D

Bet ja nopietni, kāpēc viņa tā dara? nervi? alkoholisms? kas?

Jā, viegli jau teikt, man šobrīd ir lekcijas 4 dienas nedēļā, diez vai ar pusslodzes darbu nomaksāšu dzīvokli+komunālos+pārtiku...

Nervi, nervi. Pie nesaskaņām, strīdiem, tad viss notiek. Pēc tam jau izturās kā nekas nav bijis.

Kā ir ar iespēju palikt kojās? Tas taču nemaksā astronomiskas summas?
Ko pa to visu saka tēvs?

Mācies budžetā? Ja nē, tad pārej uz neklātieni. Vai nav tāda iespēja?

varbūt jums vajag kopīgi aiziet pie psihologa,vai mammai vienai..varbut viņai der padzert kādas nomierinošas tabletes,savādāk tas nav normāli..

es iegaaztu pretiim taa pamatiigi un izvaaktos.

Tu noteikti jau esi runāji ar māti, ka sišana nav arguments, bet vājuma un bezspēka demonstrēšana?
Ja jā, tad es, goda vārds, nākamreiz satvertu mātes roku un pajautātu, vai viņa grib, lai arī es šādi risinātu savas domstarpības, gan ar viņu, gan ar citiem cilvēkiem? Vai tas ir tas, ko viņa grib parādīt savai meitai par piemēru.

Kojas jā, varbūt. Par neklātieni gan nezinu, esmu jau pie pašām beigām, ja iešu tur, tad noteikti + vēl 2 semestri. Diemžēl, tēvs distancējās, viņš ir "mammas lupata".

Nedomāju, ka tā varēs pāraudzināt to māti. Es joprojām iesaku izvākties. Tad arī varēs vēlāk risināt savstarpējās attiecības, kad abas puses būs līdzvērtīgās pozīcijās, nevis viena atkarīga no otras.

Man šķiet, ka kopmītnes maksā mēnesī kādus 20-50 ls. Paēst, it īpaši, ja sameties kopā ar citiem trūcīgākiem studentiem, arī nemaksās pārāk traki. Protams, būs švaki, bet, ja mājās tāda situācija... domāju, ar pusslodzes darbu var pavilkt.

Mjā es laikam arī iesākumā mēģinātu savai mātei palīdzēt... ja verās ciet jādzer zāles, un tas ir nopietni...

Manai mammai varī nervi čupā.. viņa gan fiziski nevienu neiespaido, bet var pēkšņi sākt bļaut par kaut kādiem sīkumiem, neizslēgtu gaismu tualetē kurā neviens nav, vai ko tādu.. bļauj cērt durvis ir uzvilkta, bet viņa konsultējas ar ārstu jo pati apzinājās savu problēmu un to, ka šādos brīžos īpaši nekontrolē sevi, tad nu viņai mājās stāv zāles, kuras šādos gadījumos viņa dzer un vināi palīdz pat pus tablete, un viss čill...

Jā, protams, apzinos, ka viņai kaut kas nav kārtībā, bet ziniet, ko es viņai padarīšu! Neaizies viņa pie ārsta, jo es tā teicu.

vai tad viņa tevi katru dienu sit? kāpēc uzreiz jābēg prom? kurš tad kojām to naudu dos? mamma?

Nu ja tu aurosi viņai virsū, ka viņa ir debīla, nenormāla un viņai jāars'tejas tad protams neies pie ārsta, bet ja teiksi, ak tev viņa ir mīļa un ka uztraucies par viņas veselību un ģimeni, tad varbūt ieklausīsies...

zini, tiesam mekle kaut kadus risinajumus, lai nav kopa jadzivo. kads pusslodzes darbins vai kojas vai izireta viena istabina. pietam, paslaik centies ar vinu pec iespejas mazak komunicet, t.i nedod iemeslu!

Katru dienu jau nē, protams, bet dzīvot tādā paranojā, kad nu atkal viņai kkas nepatiks... Nav man naudas, protams, bez vecāku dotās šobrīd un izvākties man liekas teju neiespējami.

Tad ja izvākties nevari, mammu pierunāt nevari un neko no ieteiktā nevari, tad ko tu no mums gribi?

Pie katrām domstarpībām pļauka? Kas ir domstarpību cēlonis?

Cik Tev vecāki mēnesī dod naidu?