Pavisam brīvs ir tikai tas, kam nav atlicis nekas, ko zaudēt. Un būt brīvam no vienas puses ir viegli - ir visas iespējas izvēlēties, ko iesākt un kā būt, bet no otras puses - ja tu esi pilnīgi brīvs, tev nav nekāda atskaitess punkta, nekāda pamata, pie kā pieturēties. Bet kurš gan ir tā pavisam, pavisam brīvs? Katru jau kaut kas saista, kaut vai pienākuma apziņa vai sirdsapziņa, pat izslavētā vārda brīva ir tikai nosacīta...
Tās manas filozofiskās pārdomas, varbūt palīdz idejām raisīties :)