Biju stāvoklī - teikt?

Es pateiktu.
Bet man ļoti žēl,turies! :(

nebūtu teikusi, nebūtu tagad ar viņa šaubām jātiek galā

ar viņa šaubām galā jātiek viņam pašam. Tu esi bijusi atklāta un teikusi patiesību.
Ja būtu no viņa ko slēpusi un melojusi, tad gan ar to būtu Tev jātiek galā, un visu laiku ikdienā jāseko līdzi, lai nejauši neizpļāpājies.
Tas bija pareizi, ka pateici, pat, ja ne piemērotākajos apstākļos. Tās nav normālas attiecības, kurās no otra ir jātur tādi noslēpumi, jābaidās, ka saņemsi negatīvu attieksmi situācijā, kurā jau tāpat kaut kādā mērā esi cietēja.

Jā, ir jau pareizi, ka pateicu. Tikai tās šaubas sāpināja - bez maz ārsta tel nr jādod viņam bija...

Mīļo meitēn, vai tiešām tev līdz pēdējam šķiet,ka tas puisis tevi mīl?..Nu, nemīl taču.. Visas tās šaubas, neticība, attieksme pret oru, nīgrums.. Vai tev tiešām šķiet,ka tāda ir mīlestība? Un kur rūpes par otru, uzticēšanās, mīļums, atbalsts? Pārdomā savu dzīvi un jūsu attiecības.Negribu nevienu mācīt vai nosodīt, bet vienkārši skumji, ka ir arī tādas attiecības..

Es jau nesaku, ka mīl, cik tad mēs kopā esam... Manuprāt, viņš balstās uz pieņēmumu a) nebeidzot stāvoklī palikt nevar un b) vakar sastrīdējāmies, nepadomīgā meitene mēģina glābt visu. Tad jau manīs, jāpadomā.

Turies, Ķirsi!

Es domāju, ka viņš vienkārši ir šokā, jo nebija domājis, ka tu vispār varētu palikt stāvoklī

viņš balstās uz pieņēmumu a) nebeidzot stāvoklī palikt nevar

(tu jau arī nemaz pirms tam nezināji, ka esi stāvoklī, vai ne?). Man arī kaut kā liekas, ka tā ir aizsargreakcija ar domu "es taču neko neizdarīju, lai tas vispār būtu iespējams!" Viņš attaisno sevi, negrib justies vainīgs. Dod laiku apdomāties! Domājams, viņš netic nevis tāpēc, ka domā, ka tu melo, bet tāpēc, ka viņam tas viss vienkārši liekas nereāli.
Ar viņa šaubām tev tiešām nav jātiek galā, kā jau meitenes teica. Satiec viņu, parunājaties un tad jau skaties, kas tālāk. Ja viņš vēl tad apsūdz tevi melošanā, tad nu gan viņam kaut kas nav īsti labi ar prātiņu un iesaku labi apdomāt, kas tev ar viņu kopīgs un vai vispār ir...
Turies!

Es jau arī sāku galvā viņu attaisnot, jo jā, pati jau arī neiedomājos, ka tā var būt. Bet cik bieži tad tā gadās?

Nu kaut vai ieguglē, tur vien jau uzreiz izmet, ka VAR!

Es negribēju, bet sāku raudāt kā viņš uzzvanīja. Bija reāli dusmīgs par to, ka neiešu ar viņu tur, kur vēlas un man sirds vnk plīsa pušu.

Piedod,bet,vai viņš tiešām tev ir vaajdzīgs?

ķirsi,nemīlējāties ar prezervatīvu taču,tabletes nelieto?

Nu ja, nelietoju tabletes, prezervatīva arī nebija. Domājām pārtraukto, bet nu no tā nekas nesanāca, jo viņš nebeidza. Neticami jau izklausās, bet man laikam ar to ir pieticis.

Nu tad tā un pasaki viņam-nelietoji prezervatīvu,tātad vari palikt tētuks!Jo risks,neizsargājoties,pastāv VIENMĒR! :)

Vīrietim gan jau aizsargmehānisms strādā, nomierināsies ;) Tu to neuztver tik sāpīgi galvenais.

man tevis, patiešām, žēl!
nu ja, viņš pēc tās apdomāšanās, tev vēl ko pārmetīs, tad gan tev būtu attiecības jāizbeidz, nebūsi laimīga ar tādu cilvēku kopā.
Attiecībām ir jābalstās uz uzticību un atklātību, tu pret viņu biji atklāta, un domāju, ka pretī tev no viņa ir jāsaņem tas pats, nevis kaut kādi pārmetumi. Veiksmi un izturību tev!!!

Ja draugs būtu pavisam jauns (tiktos tikai 2-3 mēnešus), tad man laikam būtu vēlme neteikt.

Taču - es uzreiz domāju tālāk. Kas notiek, ja paliek kopā vairākus gadus un nebūtu pateikts par to, bet kaut kādā veidā vīrietis uzzinātu (dusmās pateiktu vai kas cits), es domāju, ka viņš vairs neuzticētos, jo no viņa tika glabāts tāds noslēpums (mazums, par ko citu tiek melots vai neteikts - tā viņš domātu turpmāk).

Izdusmojās un atzvanīja, cits cilvēks. Dusmīgs, bet mierinošs. Negribēja gan saprast manas domas kāpēc neteicu ātrāk, bet nu labi. Salīdzinoši veiksmīgi.

Pateiktu. Pat ja tas bija neplānots bērns neilgās attiecībās. Šādu lietu izrunāšana vairo savstarpējo atbildību un uzticību. Šādas lietas sāp un vismaz kādu laiciņu grauž, tāpēc ir jāizrunā. Lai negrauž un lai neizrunātā sāpe nekļūst par neracionālām dusmām pret ortu cilvēku, kas noved pie nelaba gala.

Pasniedz to pilnīgi nesaistīti ar jūsu strīdu. Negaidi žēlošanu. Viņam tas ir jāzin, bet tev tas ir jāpasaka tikai informējot. Neredzot, ka tava attieksme mainās (ja neizrādīsi to, ka vēlies, lai mainās attieksme) viņš pats atbalstīs tevi neskatoties uz strīdu (ja tā nebija krāpšana protams).
Atbildu uz pirmo postu.

Diena 2. Jūtos salīdzinoši labāk un viņš kā izskatās pat pārdzīvo faktu. Esam pārkāpuši strīdam pāri. Tālāk jau redzēs. Nezinu, runāt ar viņu vēl par šo tematu?

Kā Tu to domā - vai vēl runāt? Uztaisīt speciāli pasēdēšanu par šo tēmu? Tā diez vai vajadzētu. Ja prasīsies par to runāt, tad jau dabīgi tas notiks. Skaties, kā pati jūties, kā jūtas viņš (jo tagad jau tas arī no džeka atkarīgs, un arī viņš varētu sākt sarunu par to, ja vēlētos izrunāties).
Drīzāk derētu izrunāties par jūsu attiecībām.