Visi tādi dabiskuma aizstāvji, bet esmu pārliecināta, ka ja es izietu uz ielas bez kosmētikas, nekad neviens vīrietis vispār uz mani nepaskatītos. Sejas āda man ir kopumā visai vesela, pumpu nav, bet toties ir riņķi zem acīm, nedaudz nevienmērīgs sejas tonis, līdzīgi kā piemēram bobcat bildēs pēdējai meitenei, kura manuprāt, izskatās puslīdz labi tikai tāpēc, ka vispār skaista seja, bet ja viņa tāda man pretī ar sarkanu degunu uz ielas nāktu - nav īpaši kopts paskats. Ok, ne katastrofāli, taču vismaz man nepieņemami būtu tā iziet sabiedrībā. Un turpinot ne tikai par sejas ādu - vēl man ir neizteiksmīgas, gaišas uzacis, kas arī sejai nepiestāv, vispār viss tad saplūst kopā.
Es patiesībā pat aizskaroši uztveru komentārus par kaut kādu tur "mālēšanos" un "liekulību". Man ir draudzene, kura vispār neko nelieto un es to pat nepamanu. Vienkārši vienreiz ierunājāmies par kosmētiku, un viņa teica, ka tikai reizēm tušu un vaigu sārtumu. Tas arī viss, nekādu tonālo. No tādas meitenes dzirdēt kaut ko par to, cik stulbi ir nespēt iziet uz ielas ārā bez tonālā ir nudien muļķīgi un aizskaroši. Novērtējiet to, ka jums tik forša sejas āda. :)