Vai ir jēga?

Es tač zinu, ka mācies par jurist tāpēc arī minēju tādu piemēru. Runājot mar mācīšanos Tev nav kādi materiāli Pedagoģijas un psiholoģijas 2. md par Koiba teoriju, tajā lekcijā, kad par to stāstija, bija jābūt par psihologu blakussēdošajām draudzenēm, tāpēc nesanāca dzirdēt. :D

Es tādu vispār neatceros, un man tas priekšmets bijā pagājušo gadu, tāpēc es nezinu vai man kaut kur kladē ir vai nav pierakstīts.

Manuprāt, nav vērts.
Tā ir tava dzīve un tev pēc tam būs jāstrādā tajā jomā. Bija daži, kas gribēja mani redzēt kā advokāti, bet mani simtu gadu neinteresē tā joma, tāpēc pat neapsvēru domu tur mācīties.
Es nezinu, varbūt tas nav tavs gadījums, tāpēc lūdzu neuztver personiski(tas vairāk būs teikts tā par tēmu kopumā), bet es tiešām nekad nesapratīšu tos vecākus, kas spiež bērnam mācīties kko, kas viņu neinteresē. Vēl stulbāk, ja šādā veidā mēģina izdzīvot kkādus savus nepiepildītos sapņus un kā argumentu izmanto ''man nebija tādas iespējas kā tev, tāpēc tagad tu mācīsies to, jo man nebija iespējas to mācīties''. Labi, tas, kā jau teicu, par tēmu kopumā.
Ja zini citu sfēru, kurā patiešām gribētu nākotnē strādāt, tad vēl jo vairāk neredzu jēgu šķiest laiku mācoties to, kas neinteresē. Tā kā tikai tu pati zini savu situāciju, tad apdomā visu labi.

Ieteiktu mācīties no citu kļūdām-t.i.ja nepatīk,tā nedari.
Diemžēl man ir bijusi līdzīga situācija-vecāki piespieda mācīties to,ko nevēlos,jo viņuprāt,tā profesija ir prestiža+augsti atalgota un bez darba nekad nebūtu.
Un kas notika,vilku šos gadus ar mocībām tīri pabeigšanas pēc...Šobrīd nestrādāju tajā profesijā,bet gan tādā,kas man daudz maz patīk+jāsāk visu no jauna-t.i.mācīties to,ko tiešām vēlos.
un protams žēl to pazaudēto gadu...

Piemēram, mācīties par ārstu, ja paliek slikti no asinīm.

mans gadījums :D
atrodi vispirms, ko vietā varētu mācīties un tad kal plānus par aiziešanu

Man būs tāds nepopulārs viedoklis - bet kaut kā šajā konkrētajā gadījumā man liekas, ka vecāku viedoklim ir jēga. Un ja, pabeidzot studijas, būs labas perspektīvas, tad, manuprāt, ir jēga arī iet vecāku izvēlēto virzienu mācīties. Cita lieta būtu, ja autore zinātu, ko viņa vēlas. Ja viņa vēlētos, piemēram, studēt mākslu, bet vecāki sūtītu uz ārstiem. Bet te autore pati neko nezina, nav viņai nekādas konkrētas vēlmes kā vien nestudēt nevienam nevajadzīgu profesiju kādā koledžā.. Tad nu, manuprāt, viņa tāpat aizies uz kaut kādu spontāni izvēlēto novirzienu un šim lēmumam nebūs nekādas dziļāka pamata, domas, vēlmes. Vai arī nomuļļāsies ar vēlmi un nekur neaizies. Manuprāt, dažiem cilvēkiem (un autore šajā gadījumā pēc tāda izklausās) vajag to pamudinājumu, citādi nekas nenotiks.

Man bija kopija tavai situācijai. Es negāju pret vecāku gribu, zaudēju 4 gadus, nekad mūžā nestrādāšu tajā profesijā. Ar vecākiem attiecības ļoti pasliktinājās, jo es nespēju viņiem piedot to, ka viņi mani piespieda :/

Pumare tieši no tā es baidos visvairāk, ka varētu pasliktināties attiecības ar vecākiem, jo pēdējo gadu laikā tās ie krietni uzlabojušās, kādreiz daudz strīdējāmies, negribu lai atkārtojās, taču arī būtu stulbi 4 gadus mācīties par to, kas neinteresē

mani ar sūdainu mietu nepiespiestu mācīties to,kas nepatīk

+1

Kāpēc vecāki grib, lai mācies to, kas nepatīk? Maniem bija galvenais, lai es vispār mācos :)

Pag, bet tu vari tikt budžetā?

Ja jā, tad varbūt ir vērts pamācīties, kamēr pati sapratīsi, ko gribi. Ja nauda jātērē, tad gan diez vai šis variants derēs. Tiešām tev pašai nekas, nekas nepatīk?
Mans brālēns šitā aizgāja mācīties tāpēc, ka vecāki lika - beigās nebija nekādas mācīšanās, čalis patiesībā gāja uz darbu, bet vecākiem teica, ka mācās. Pēc gada iestājās mācīties to, kas patīk un tagad visi laimīgi - čalis dara, ko grib un vecāki laimīgi, ka viņš vispār mācās un vairs nemelo viņiem :D
Es gan vairāk tiešām sliecos, ka īsti jēgas nav 4 gadus mācīties to, kas nepatīk, jo pēc tam visu dzīvi uz darbu ar riebumu jāiet... Eh...

Piekritu Pievakarei. Ja nezina ko grib,tad dazreiz vecaku lemumi ir vispareizakie. Mans draugs ari taa tika pie savas profesijas un vinam patik..

Es arī sliecos piekrist viedoklim, ka, ja var iekļūt budžetā, kur vecāki grib, lai mācies (tas, protams, ir gadījumā, ja tu tiešām nezini, ko gribi un iespējams tāpat nobumbulētu kaut kur tos 4 gadus), tad tā jādara. savādāk tiešām tizli - pati nezini, ko gribi, to ko grib vecāki, tas arī nepatīk.

Kas ir tas, ko uzspiež viņi? Un kas ir tas,ko vēlies Tu?

Tikai tad, ja tiktu budžetā, tad izmantotu iespēju.

Es Tevi saprotu! Arī es sāku mācīties sev pilnīgi neinteresējošā profesijā (lai gan no sākuma likās, ka būs baigi forši), iet prom negribu, jo tā tomēr augstākā izglītība, prestiža universitāte un vecākiem milzīgs prieks, turklāt daļa nauda sjau samaksāta. Es nespētu to nodarīt saviem vecākiem, viņi būtu ļoti vīlušies manī. Ja vien tā nav kaut kāda RISEBA vai tamlīdzīga iestāde, tad notiekti paliec!

iesaku pabeigt tomēr semestri vai gadu, nokārtot sesiju un izņemt izziņu no skolas par mācītajiem priekšmetiem, jo,ja citur iestāsies varēsi uzrādīt izziņu un otreiz varēsi nemācīties priekšmetus,kas dublēsies.

Es šādu situāciju nepieļautu jau sākumā - aizietu mācīties to, ko gribu es. Pēc tam, kad esmu kļuvusi pilngadīga vecākiem nav tiesību pieņemt lēmumus, kas skar manu nākotni. Es uzskatu, ka vecākiem ir jāatbalsta savu bērnu izvēles(protams, ja tās nav krimināli sodāmas), nevis jāizvēlas pašu bērnu vietā. Ir jau tādi vecāki, kuri uzskata, ka labāk par visiem zin, kur pilngadīgajai atvasei jāmācās, kas jāvelk mugurā, kurš jāprec, kā jādzīvo, kad jālaiž bērni pasaulē un kā tie jāaudzina.
Esi pārliecināta, ka visa tava dzīve nav jau izplānota(kur studēsi, kur strādāsi, kur dzīvosi, ko precēsi, cik bērnu tev būs)?

es reāli nesaprotu kā vecākiem sirds sāpēs,ka tu mācīsies to kas TEV patīk?

Smagi, smagi ar to izglītību. Ja mācās ar sakostiem zobiem, tad ātri vien izdegšana draud.

Nevar būt, ka Tu ar vecākiem nevari izrunāties. Ir atklāti jāpauž savs viedoklis un redzējums par savu nākotni. Tu taču vari saviem vecākiem pateikt, ka viņi nedzīvos tavu dzīvi un. Noteikti nepieļauj šo lietu, ka kaut kas tiek uzspiests. Būsi ļoti nelaimīga! Turies! :)

Protams, ka nav jēgas! tāpat nebūsi laimīga, tikai vējā izsviesti gadi, kuru laikā tu varētu mācīties to, ko vēlies pati