Var pažēloties?

Varbūt pārvācies uz kojām? Būsi izgulējusies un atpūtusies. Nesaprotu, kā var neapriebties braukāt diendienā daudzus km turp un atpakaļ. Lieka laika izšķiešana. :)
Un par studijām.. tas ir 1.kurss un ir grūti, bet kuram tad tā nav? Galvu augšā un saņemies! :)

No citām diskusijām noprotu, ka mācies LU. Un Tev ir jābraukā pietiekams gabals.
Tikai šāds ieteikums:
Vai nu pārtrauc pilnībā visus kontaktus ar citiem cilvēkiem, atslēdzies no sociālās dzīves un pavadi visu savu laiku ieurbusies vienīgi mācībās
Vai arī tver visu vieglāk.
Tāpat puse no augstskolā mācītā tev darbā nebūs vajadzīga, ja vien neesi kāda sekretāre vai grāmatvede, tādēļ neredzu iemeslu, kādēļ tik šausmīgi iespringt uz stulbiem mājasdarbiem.
Ar darbu noteikti nesavienosi, ja atradīsi, tad mācībām VISPĀR nebūs laika. Vēl variants, pārej uz neklātieni, atrodi darbu un ievācies kojās. ;)

Un jā.. varbūt atvēli laiku mazāk priekš cosmo foruma? I izmācīties varēsi, i atpūsties. ;) Spriežu pēc tā, ka Tev ir ko teikt gluži vai katrā diskusijā. :D

izklausās, ka tev vai nu sakrituši daudzi nogurdinoši darbi vienlaikus, vai nu arī vienkārši ne tas labākais dzīves posms. tas viss ir normāli, vajag tikai sakost zobus un izvilkt līdz beigām (ja, kā saprotu, programma tev patīk). lasu tavas atbildes un zinu, ka esi pietiekami gudra meitene, lai universitāte būtu tieši tā vieta, kur tu iederies :)
man arī laiku pa laikam uznāk nogurums, slinkums vai šaubas, bet tas ir īslaicīgi

Manuprāt, Tevi ir ļoti nogurdinājusi ikdienas braukšana no savas pilsētas uz Rīgu, kura ietver agru celšanos, vēlu atpakaļbraukšanu un vēl ceļā pavadīto laiku, pa kuru laiku varētu izdarīt daudz nozīmīgākas lietas. Vai esi apdomājusi pārvākties uz kopmītnēm?
1. studiju gads vienmēr ir tas grūtākais. Ir jāpārkāp tiem sūrumiem pāri un jātiecas uz izvēlētās programmas pabeigšanu. Tev noteikti viss izdosies, tikai ir jaaprod ar jauno vietu un vidi.

1.kurss?
man 1.kursā arī bija lūzuma punkts. visu laiku pinkšķēju, nejutos kā savā vietā. bija brīdis, kad bija ļooti traki, aizgāju pie ārsta, kad viņa vaicāja kas par lietu, vienkārši sabruku visu savu apmeklējuma laiku nopiņņāju, tā arī nepasakot par ko man sāp, jo es pati īsti nesapratu. pat tagad to laiku atceroties zosāda uzmetas.
pēc ārstes ieteikuma paņēmu kādu laiku brīvu, man pietika ar nedēļu, sakopoju domas, saņēmos un turpināju iesākto.
tiešām iesaku vienkārši atpūsties, es zinu, ka liekas, ja iekrāsi mācību parādus būs vispār žopa, bet veselība tomēr pirmajā vietā.
novēlu Tev izturību!

Lai arī cik neiespējami tas neizklausīsies, bet līdz ko atteiksies no visādiem cosmo saitiem, tā būs vairāk laiks, lai nenogurtu, internets paņem daudz spēkus, kur nu vēl cosmo, kur ir tik daudz būtnēm jādod padomu un vēl visi jautājumi jāizlasa, es Tevi saprotu. Es tapēc esmu ieviesusi sev grafiku, internets brīvajos brīžos tikai uz noteiktu laiku, citādi es nogurstu.

Paldies par atbildēm, man tieši vajadzēja kādu uzmundrinājuma vārdu. Jā, 1. kurss LU. Mācības tiešām patīk, gribētu sevi redzēt tajā jomā arī strādājam, man vienkārši ir bail, ka es nepavilkšu.

Par kojām - esmu domājusi, bet, protams, labāk gribētu dzīvokli. Tomēr abos gadījumos - vienalga, vai kojas vai dzīvoklis - man ir neērti vecākiem prasīt tam naudu. Jā, protams, mēnešbiļete arī maksā, bet tomēr dzīvojot atsevišķi ir arī vairāk nauda jātērē ēdienam u.tml. sīkām lietām (nu kaut vai veļas mazgāšanai kojās), kas savācās lielākā summā. Man ir vecmodīga domāšana, bet es atbalstu to, ka ja cilvēks dzīvo atsevišķi, tad arī sevi apgādā. Tāpēc arī biju apdomājusi iespēju vēlākos kursos pāriet uz neklātieni (ja tā drīkst) vai nu katrā ziņā atrast darbu, vasarā tiešām gribētu pastrādāt.

Par braukšanu - nesanāk nemaz tik daudz laika (40-50min vilciens, aiziešana līdz stacijai 15min un līdz universitātei vispār kaut kur 5min), tāpēc es nezinu, vai to var skaitīt par attaisnojumu tam, ka man šāds noskaņojums.

Par cosmo - ja pavēro darba dienās, manuprāt, mana aktivitāte šeit rakstot forumā nav nemaz tik liela. Brīvdienās lielāka, jā, to vajadzētu apgriezt.. Un šodien esmu te, gultā un asarās, ēdusi pat neesmu, jo nespēju saņemties, tikai uz vakaru (tagad) sāku kaut cik normālāk justies un arī domāju tagad, pēc atbildes uzrakstīšanas, sākt pildīt to mājasdarbu.

Laikam nav tas labākais posms dzīvē, bet tāda sajūta, ka nekad nav un nebūs labāks posms. Nezinu, kā lai sevi piespiež domāt tikai par mācībām, nevis citām lietām, piemēram, attiecībām, lūk, tas (problēmas ar attiecībām, draugiem un pārējie sviesti) daudz vairāk patērē manu laiku par cosmo forumiem..

Ja jau tu tagad sūdzies, kas būs vēlāk?
Vai nav kādi kursi, kuri tev interesētu, kurus ātrāk varētu iziet, nekā mācīties tajā augstskolā.
Tāda sajūta, ka tu tur dēļ papīra mācies.
Pirmais kurss tiešām ir pats grūtākais. Ja tiek tālāk tad jau norm.

Nekad neesmu sapratis,kas ar jums cilvēkiem jānotiek,lai jūs sāktu novērtēt savu dzīvi.

es protams nevēroju, cik katrs šeit pavada laiku, zinu tikai pati pēc sevis, pavadu daudz un tas man sāk traucēt. Jo esmu no tā kaluma, jo vairāk daru , jo vēl vairāk varu izdarīt, tapēc kontrole sev uzliekot limitu ir ļoti laba lieta. Pret nogurumu man ļoti palīdz sports un c vitamīna uzņemšana svaigā veidā, vislabāk svaigi spiesta apelsīnu un citronu sula.Bet viss pārējais attiecības ar draugiem ir reizēm tas striķis jāpalaiž vaļīgāk un jānogaida.

DIO+++!

varbūt izrunājies par šo situāciju ar vecākiem?
varbūt viņiem būs kādi priekšlikumi,idejas?

Saņemies! Protams,viegli nav. Priecājies,ka Tev ir vecāki,kas atbalsta tavu mācīšanos. Pēc gadiem jau dzīve nepaliks vieglāka - darbs,bērni,vīrs... tā vien gribēsies atgriezties pie šīs - vēl tik bezrūpīgās dzīves!!! Jāmaina attieksme, ņem visu mierīgāk - kā ir tā jābūt. Pasmaidi un tici man, viss,kas tagad tevi satrauc ir dzīves sīkumi. Galvu augšā! :)

Stunda nokļūšanai uz darba/studiju vietu ir absolūti normāls laiks, nekas tur ilgs nav. Iesaku labāk plānot savu laiku, pierakstīt katru dienā paveicamo darbu un pēc izpildīšanas - izsvītrot + stipri ierobežot bezmērķīgu sēdēšanu internetā, tai skaitā cosmo forumā, tas ir laika un enerģijas zaglis.

Pievakare
- mana situācija ir gandrīz identiska tavai.
Guļu 4-5 h, dažreiz pat mazāk 2-3h.
Darbs + haltūras darbs 1x nedēļā.
Skola man ir 3x nedēļā
Trenniņi 3nedēļā.


Pa vidu vēl visādas lietas
Un eksāmeni sākušies skolā.

Nez -es kaut kā neraudu.
Esmu apmierināta ar to ko daru. Ok ir grūti, jā. Bet nu c`moon.
Es arī katru dienu braucu uz Rīgu ar vilcienu un bieži vien man sanāk pat divreiz šurpu turpu braukāt. Jā, laiks un nauda aiziet ceļā. :/ Bet esmu iegādājusies mēnešbiļeti uz pilnu mēnesi un braukāju. Tā ir daudz, daudz lētāk.


Sākumā protams ka bija grūti, bet tgd jau tas ir pieradums. Un ja kāda no tām manām ikdienas aktivitātēm tiek atcelta, uzreiz rodas stulba sajūta un gribās to dienu kaut kā piepildīt, kau vai ceturto reizi aizbraukt uz trenniņu.

Pievakare, tā kā zinu, kurā jomā studē, tad ieteiktu tikai un vienīgi sakost zobus un turpināt iesākto! Ja tev šī nozare patiesi interesē, saņemies un ej uz savu mērķi!
Par studiju darbiem - varbūt pamēģini kādus sev netīkamus studiju uzdevumus pildīt kopā ar studiju draudzeni. Nekautrējies iet uz konsultācijām, lai pajautātu sev neskaidro vai uzzinātu kādas nianses.
Galvenais nenovilcini darbiņus, nekrāj tos. Centies saplānot savu laiku lietderīgi, svarīgāko izdarot uzreiz. Forums nekur neaizmuks un tevi neviens neaizmirsīs :)

Galvenais pārvari savu slinkumu, neattaisno sevi ar ceļu (jo patiesi ceļš stundas ietvaros ir norma), necenties uzņemties vairāk pienākumu kā tu vari pavilkt (nedomā par finansēm, tu tikai sāki studijas, vecākiem ir pienākums tevi vēl uzturēt)!

Nāk prātā tāds izteiciens - kak motivirovat sebja? - da ne kak, ostavajtes v zhope ;)

Domāju tikpat kā neviens bērns staigāt pat neiemācītos,ja viņam iedotu pieaugušā domāšanu.Ai 1x pakritu,ai galvu apsitu,ai vēl 5x pakritu,ai atkal galvu apsitu -staigāšana tas nav mans.Un visi paliek rāpojot:D Bet nu realitātē mazas bijāt 100x pakritāt un piecēlāties un iemācījāties staigāt..Jautājums,kur jūs savu mēŗktiecību pa ceļam pazaudējāt,vai kam atdevāt/pārdevāt?Pat mazi bērni spēj pieveikt grūtības 100x pieceļoties,tad jūs pieaugušie jau pie pirmajām pīkstat:D

Saņemies meitene! Izčīksti, izraudi visu sakrāto sāpi un pievērsies darāmajiem darbiem! Grūtie brīži Tev vēl būs, uij, kā būs, bet arī tiem tiksi pāri :)
No konkrētiem ieteikumiem, laikam visprātīgākais būtu- plāno laiku. Gan mācībām, gan brīvajam laikam. Un neaizstāt to ar ko citu, ja mācies, tad to arī dari, nevis čato netā, ja atpūties, tad nemazgā traukus(ja vien neuzskati to par atpūtu). Var jau būt, ka Tev vieglāk būs apvienot vairākus darbiņus vienlaikus, piemēram, pusdienas ar uzdevumu pildīšanu, bet tad skaties, lai necieš viena vai otra joma. Laiku var ekonomēt arī saudzīgāk- likumus atkārtot veikalā stāvot pie kases, konspektus pārlasīt braucot vilcienā. Ieteikumus, protams, piemēro konkrēti savai situācijai.
Studenti bieži sačakarē savu veselību, bet tai nebūt nav jābūt normai. Koncentrējies uz savu mērķi, domās saredzi sevi jau izlaidumā ar augstskolas diplomu kabatā, pasūdzies, ja kaut kas nav kārtībā, bet neķer lieku kreņķi.

Lai Tev veicas! :)