Ljoti labi saprotu bralja draudzeni.
Pirmkaart, bebitis vel ir mazinjsh un vazat apkart nevazatu, pat araa nevestu pirmos meneshus, jo ziema, sals, virusu laiks... Kur nu veel vest bez mammas taadu mazinju kaut kur pie sveshajiem, nepraats.
Otrkart, nu kaa var uzbazties ar ciemos nakshanu, ja uzaicina ciemos tad jā, bet peekshnji klauvet pie durvim, sak, es ciemos atnacu, nav pratigi, nekautrejos radiem atteikt, kad zvanija, ciemos uzprasijas. Nav arii praatigi nakt ciemos tikai, lai bernu skatitu, nu fuj, nu naac tachu pie visiem, ja veelies naakt. Ja nekad neesi nakusi ciemos, intereseejusies par vinju gjimeni, tad intereseties tikai tad, kad mazais piedzimis, nakt aplukot ka taadu lietu izstaadee liekas riebiigi.
Tikai tad, kad bernam kaads gads, tad var just, ka mazais kljuust patstaaviigaaks, veidojas parsoniiba, kad varbut bishkji mazaak vajadzeetu sargaat, tad varbut arii pazuud taas bailes no sveshiem cilvekiem apkart bernam, sveshas acis utml...
Parasti bebitim grib pashu pashu labaako un skaistako, un pec savas gaumes, ja man nepatiik taas dreebes, tad es vinjas arii nevilkshu. Ja gjimene pati nav izteikusi velmi, ka grib, lai davina mantas un drebes, tad labak, ko neitralu davinat, vai pajautat ko vajag, nevis uzbazties ar mantam. Jo kas vienam labs, tas otram ne tik.
Vaardusakot, liecies mieraa! Kontaktejies ar braali, ja tik labas attieciibas, bet nelien svesha gjimenee ar saviem aizkariem pa 200ls, ha ha! Gjimenee ir ienaakusi jauna radibinja, gjimenei varbut nav viegli, varbut velas satuvinaties ka gjimene, norobezhoties pagaidaam no citiem, kameer berns mazinjsh. Domaaju, ka tas ir normaali jaunai maaminjai taa uzvesties, domāt un sargaat savu mazo.