Nezinu,kurš būtu labākais risinājums un kas vispār notiek ar mani..Par visu pēc kārtas.
Satikos, sarakstījos ar vienu puisi. Viss kārtībā un viņš aizbrauca uz ārzemēm piepelnīties (zināju jau,ka tāds ir viņa darbs). Neskaitījāmies kā pāris,vienkārši forši pavadījām laiku, satikāmies un tā. Zināju jau,ka viņam tāds darbs, ka tad ir LV, tad ārzemēs un tā visu laiku. Arī šobrīd. Tagad viņš LV, bet zinu, ka pēc jaunā gada atkal dosies projām.
Tā kā nebijām nekāds pāris ar iepriekšējo puisi, iepazinos ar citu. Tiesa gan,viņš jaunāks par mani,bet tas nav nekāds šķērslis. Satikāmies,viss forši,ir kopīgas intereses, tēmas par ko runāties.Teiksim tā-ieskatījāmies viens otrā.
Neilgi pēc otra puiša iepazīšanas, atradu arī darbu. Sāku strādāt un paralēli ir vēl arī studijas. Protams, visu laiku arī satikos ar iepazīto.
BET tagad man ir uznācis kaut kāds besis, nezinu,varbūt nogurums no visa...jaunais puisis mani visur kur aicina,bet man vienkārši nekur negribas doties,vienkārši palikt mājās un atpūsties. Viņš saprotošs, bet cik tad ilgi tā?Esmu jau arī viņam vairākas reizes atteikusi. Pirmais puisis,kas atbraucis no ārzemēm,arī mani grib satikt,bet arī tur nākas atteikt,jo laika nav un nogurums ņem virsroku.
Tad nu es tā domāju,bet nevaru saprast - vai no tās slodzes,kas man šobrīd ir (skola, darbs), veidojas tā nevēlēšanās nekur iet, satikties? Sāku jau pat domāt,ka teikt tam puisim,ka nekādas attiecības nevēlos...esmu apjukusi!!! Vēl izrādās, ka puisis,kas strādā ārzemēs,ir manī ieskatījies,tad man vispār iekšā viss sagriezās par tādām ziņām,jo man nu tādas jūtas nav un viņš jau teica,ka redz,ka kaut kas nav kārtībā ar mani - kāda esmu šobrīd un kāda biju,ka ar viņu sarakstījos.
Jūtos vienkārši izsmelta!Negribas īsti vairs neko,bet no otras puses-vai šādu iemeslu dēļ būtu kaut ko pārtraukt!Citreiz pat negribas vairs pa telefonu runāt ar kādu no puišiem, ne ko citu!
Ieteikumi,ko man darīt,kā rīkoties! Varbūt kādai bijis līdzīgi!