Emanuelle, skaidrs, ka tas ko uzrakstīju, ir pārspīlēti, bet šobrīd man tā liekas (katram savs, protams), ka reāli atskatoties vecumdienās uz nodzīvoto, es gribētu redzēt savu bērnu izaugušu par labu, veiksmīgu cilvēku - un teikt vīram, jā, redzi, tas mums tiešām ir izdevies godam. :) Neko tādu vērtīgāku patiesībā nevaru iedomāties.
Skaistums, nauda, statuss ir gaistoši un es tās laikam nesauktu par vērtībām...