Piekrītu daudzām, par to Fifty Shades of Grey.
Manuprāt, tā ir tā grāmata, kuru labāk noteikti lasīt orģinālvalodā. Cik nu palasīju grāmatnīcā uz vietas, tad latviski viss skaņēja ļoti prasti un vulgāri, nevis neķītri kā lasot angliski.
Grāmatā ir atspoguļota parastā mūsdienu versija - nekāda meitene kurā ieskatās brīnumskaits un bagāts vīrietis. Stāsts kā Krēslā. Viss ļoti skaisti, daudz seksa, daudz neķītrību, vaigi man pavisam noteikti dega, bet visa trioloģija tika izlasīta...hmm.. piecās dienās?!
Loģiski par darba produktivitāti nākamajā darba dienā šeit vārdam nav vietas.
Grāmata ir ļoti labs sarunu temats, lieliska sarunaviela meitenēm sitot klaču.
Bet kopumā - bitch, please, nu kurš bagāts vīrišķis mūsdienās ieskatīsies meitenē ar sliktu gaumi, njepieredzējušu seksā, un principā kura ir pavisam zaļa? Lai gan ir arī Latvijā spilgts piemērs - Marija Zeltiņa.
Man arī ļoti patika Bada spēles. Arī visas trīs daļas tika aprītas nemanot! Ļoti skaists stāsts. Tiešām. Tā grāmata arī ir izlasīšanas vērta.
Redzēju, ka augstāk tika minēta Džeina Eira - nu nepatika tā grāmata. Pat ļoti. Bet tas jau katram savs.
No "vecajām" grāmatam es ieteiktu izlasīt CITADELI. Man patika cilvēciskā puse šajā grāmatā - stāsts par ārstu. Iespējams, man tā grāmata ļoti tuvu sirdij, jo esmu ar medicīnas jomu pati saistīta.
Ieteiktu klasiķi Remarku "Austrumu frontē bez pārmaiņām" - tas sniedz ieskatu par kara laiku, un ļauj izbaudīt to uz savas ādas. Tādā ziņā ļoti vērtīgs lasāmgabals. (Kaut gan jebkura grāmata savu ieguldījumu kaut kādā ziņā jau vienmēr sniedz).
Par augstāk minēto Hariju Poteru - es nezinu vai es to ieteiktu lasīt. Lai gan esmu ar to grāmatu uzaugusi, un tā ir visa mana , teiksim, bērnība. Tomēr es nedomāju, ka kāda 20 gadniece (pašreiz mans vecums) vai 30-gadniece sajutīs tās emocijas, ko es ieguvu, lasot Hariju Poteru savos 12 gados. Vispār, man liekas ka tagad jau burvju pasauli ir aizstājusi vampīru sērga, kura ir teju priekšā pakaļā.
Vēl ieteiktu izlasīt par latviešu gaišreiģi Eiženu Finku. Grāmata aizraujoša. Ir daļa sabiedrības, kas saka, ka viņš vien tāds naudas krāpnieks vien ir bijis, bet pie manis šis cilvēks nonāca caur vecmammas stāstiem par viņa pareģojumiem, kas visnotaļ piepildījušies. Es ticu, ka ir cilvēki, kuriem dots vairāk nekā citiem.
Par Paulu Koelju sajūsmā neesmu. Man nepatīk, ka katrs viņa teikums ir apslēpto zemtekstu jūra, kurā vari tik rakt un rakt. Manā skatījumā tā grāmata vien sastāv tik vien kā no citātiem. Es negūstu baudījumu to lasot.
549
