Personīgi nepazīstu, bet zinu vienu, kurai 22 un drīz būs 4. bērniņš. :) Man liekas, ka pirmais bērniņš jaunībā tiek nejauši sagādāts, vismaz 90%, pēc tam jau- ja ir viens, tad var arī otru un tā :) Ja ir maza vecuma starpība, tad bērniem kopā interesantāk spēlēties, bet arī grūti, ka viens pavisam mazs un otrs vēl īsti nesaprot, ko no viņa grib. Man liekas, ka vieglāk ir tad, ja viens jau ir daudz maz apzinīgs un patstāvīgs, tad var, piemēram, nosēdināt pie galda, lai pats paēd, pa to laiku barot otru, bet, ja jābaro viens un tajā pašā laikā arī otrs jāpieskata, tā ir kā ir.
Zinu, ka izplūdu gari, bet liela nozīme ir arī tam, ja ir draugi, radi, kuri ir blakus un var palīdzēt, pieskatīt utt., tad ir drošāk arī plānot nākamo bērniņu.