Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

sekotājas vai palicējas?

 
Reitings 824
Reģ: 27.08.2011
Pēc vakardienas sarunas ar draudzenēm,kaut kā nonācām līdz slēdzienam,ka ir divu veidu sieviešu - tās,kas uzskata,ka sievietei ir jāseko vīrietim,un tās,kas atsakās,jo ...... ( karjera,mamma blah blah ).
Pie kurām piederat jūs? Vai uzskatat,ka sievietes vieta,ir blakus savam vīrietiem un esat gatava sekot viņam ari uz Taizemes nekurieni,ja viņu sūtīt tur uz 2 gadiem vai jums sava brīvība,sava dzīve,karjera,kas nu kurai,ir svarīgāka?
15.11.2012 14:07 |
 
Reitings 7497
Reģ: 29.01.2009
pagaidām neesmu satikusi vīrieti, kura dēļ būtu gatava pamest visu. bet gan jau vēl satikšu :)
15.11.2012 14:09 |
 
Reitings 6676
Reģ: 07.02.2009
Nu viennozīmīgi tā nevar atbildēt, būtu situācijas kad sekotu, būtu kad to nedarītu, bet ja tas būtu pie manas pašreizējās dzīves situācijasun jālemj šodien , es sekotu, mani te nekas īpašs netur, pie vecākiem var atbraukt arī ciemos un sazināties skype ...
15.11.2012 14:11 |
 
Reitings 13903
Reģ: 18.02.2010
Sekotāja.
Sekot var arī gudri. Piemēru par Taizemi uzskatu par kaut kādu galējo pārspīlējumu.
Bet jā, esmu sekotāja. Patiesībā, lai attiecības būtu veiksmīgas, bez sekošanas (lielākā vai mazākā mērā neiztikt).
Tad, kam sievietei attiecības, ja viņa nav gatava kaut nedaudz pielāgoties?
Tās arī ir savā brīvībā, savā dzīvē un karjerā - ne pastāvīgās attiecībās.
15.11.2012 14:11 |
 
Reitings 8407
Reģ: 29.01.2009
Nu tagad man skola vispirms jāpabeidz, tāpēc nesekotu, bet ja skolas nebūtu, tad sekotu gan.
Sekotu arī tāpēc, ka tagad tikai virzos uz savu karjeru, tāpēc nekas nav sācies, ja būtu jau kruta savā jomā, tad negribētu pazaudēt klientus un par sekošanu domātu, tā kā tiešām viss atkarīgs no tā brīža apstākļiem.
15.11.2012 14:13 |
 
Reitings 8407
Reģ: 29.01.2009
Bet ja man viss būtu apnicis un ārā būtu rudens vai ziema, tad sekotu arī savā karjeras uzplaukumā.
15.11.2012 14:14 |
 
Reitings 7143
Reģ: 13.04.2012
Sekotāja. Kopā līdz pasaules malai.
15.11.2012 14:15 |
 
Reitings 925
Reģ: 11.06.2012
Cerams, ka reiz satikšu kādu, kuram būšu gatava sekot kaut uz Amazones džungļiem. :D :)
15.11.2012 14:16 |
 
Reitings 65
Reģ: 27.01.2011
Vēl nav bijusi tāda situācija. Un ja arī būs, tad es ceru, ka mēs atradīsim abu vēlmes vienā vietā.
15.11.2012 14:17 |
 
Reitings 659
Reģ: 15.04.2009
Ir divu veidu sievietes: sekotājas un tievās:(
15.11.2012 14:21 |
 
Reitings 7497
Reģ: 29.01.2009
yeeeees,
es esmu tievā :D :D
15.11.2012 14:22 |
 
Reitings 844
Reģ: 29.01.2009
Sekotāja. Citādāk jau nemaz nevar ;)
15.11.2012 14:23 |
 
Reitings 65
Reģ: 27.01.2011
Ir divu veidu sievietes: uz palaga kasītās un sievietes kam ir dotas smadzenes :)
DR.Kendrucis2012 vai nav pazīstama situācija pirmajā gadījumā? :)
15.11.2012 14:25 |
 
Reitings 225
Reģ: 25.04.2012
Gandrīz vai mana šī brīža situācija. Draugam piedāvāja darbu gandrīz vai tajā pašā Taizemē un man bija iespēja izvēlēties - braukt līdzi vai atvadīties uz pusotru gadu ar iespēju varbūt reizi vai divas tajā laikā satikties, jo aviobiļetes ir ļooooti dārgas.
Es izvēlējos sekot, jo man tāpat īsti nav ko zaudēt un tāda iespēja padzīvot pusotru gadu Āzijā man vairs nekad dzīvē nebūs :)
15.11.2012 14:26 |
 
Reitings 6797
Reģ: 06.07.2009
Ja, izvērtējot apstākļus, došanās viņam līdzi, arī man būtu izdevīga, tad sekotu. Ja man tas nav izdevīgi, tad nē. Egoistiski, bet tāda es esmu.
15.11.2012 14:26 |
 
Reitings 3743
Reģ: 31.01.2009
Nezinu, cik lielai mīlestībai ir jābūt, lai tik ļoti upurētu savu dzīvi. Galu galā nekur nav rakstīts, ka ar to vīrieti viss izdosies kā ir iecerēts. Protams, var cerēt, bet dzīve nav rožu dārzs un gadās visādi. Iespējams, aizbraucot uz turieni nekas vairs nebūtu kā agrāk.

Es droši vien, ka vispirms dzīvotu tāpat, tur, kur es esmu un tad jau redzētu, cik neizturams tas attālums būtu. Ja ir patiesa mīlestība, tad 2 gadi neko daudz nemaina, iespējams to 2 gadu laikā varētu saprast savas patiesās jūtas un, ja abi saprot, ka viens bez otra nevar, tad dotos līdzi. Kaut gan es stipri šaubos, ka es tā darītu. Man ir svarīgs viss, kas man ir šeit un aklas mīlestības dēļ es neskrietu pakaļ vīrietim uz otru pasaules malu. Jo tikpat labi, viņš var aiziet no tā darba un meklēt citu tepat, ja mani tik ļoti mīlētu un negribētu šķirties. Nedomāju, ka man būtu jāiebāž kaķim pakaļā sava karjera, draugi, ģimene, vietas, ko mīlu, utt. Protams, ja man būtu 18 vai 20 gadi, tad es padomātu. Bet tagad, drīzāk, ka nē. Aizbraukt ir viegli, bet atgriezties un nokļūt apritē ir pavisam kas cits. Un galu galā visas rētas ir dziedējamas.
15.11.2012 14:26 |
 
Reitings 65
Reģ: 27.01.2011
Chiquitin
Super! :) Izbaudi.
15.11.2012 14:26 |
 
Reitings 227
Reģ: 29.01.2009
Ja tiešām ļoti mīlētu un mums būtu ģimene, tad es būtu sekotāja.
Tagad esmu karjeriste, skolai pēdējais punkts uz i jāuzliek..
15.11.2012 14:30 |
 
Reitings 731
Reģ: 31.10.2009
Nesekotu. Vīrietis ir tikai maza daļiņa no manas dzīves nevis visa dzīve. Nebūtu gatava visu pamest un doties līdzi. Vismaz šobrīd noteikti nē.
15.11.2012 14:31 |
 
10 gadi
Reitings 9435
Reģ: 06.03.2009
Nesekotu. Iespējams tāpēc, ka uzskatu - nekas nav mūžīgs. Zinu tos aplauzienus - sekoja čalim, čalis pameta un meitene paliek bez nekā, jo viss zaudēts sekojot čalim.
Lai gan esmu attiecībās, tas nenozīmē, ka man visu savu dzīvi jāpakārto vīrietim. Esmu gatava uz sarunām, uz dažādiem kompromisiem dažādās situācijās, bet ne uz to, ka man jāupurē viss un no visa jāatsakās. Nepamestu visu, lai sekotu vīrietim, kuram jaunajā galapunktā viss jauki turpinātos(karjera, dzīve), bet man atkal būtu viss no sākumā jāsāk, jo es visa būtu atteikusies.
Tiesa, zinu, ja man šo jautājumu uzdotu pirms gadiem 4 es teiktu, ka sekotu, jo tad likās, ka vīrietis tas ir bez maz mans pasaules centrs un galvenais, lai viņam labi. Tagad tas kuģis ir aizpeldējis. Iespējams, ja būtu precēta, vai būtu bērns, tad domātu savādāk, jo tās ir savādākas saistības. Taču šo brīd - nē.
15.11.2012 14:32 |
 
Reitings 2258
Reģ: 29.01.2009
Jā, būtu, tikai nevis tāpēc, ka esmu sieviete un viņš vīrietis, bet viņš ir cilvēks, kuram dotos līzi uz pasaules malu. Tikai tas nav tā, ka man viss jāpamet. Iepazīstoties, viņš mani aicināja doties tālu prom, bet es teicu, ka jāpagaida 1,5 gadi, kamēr pabeidzu studijas, pagaidīja, sagaidīja un tad tik tiešām devāmies nekurienē.
15.11.2012 14:33 |
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!