grūtniecība.attiecības ar vecākiem. utml.

gan jau būs mamma sākumā šokā un nebūs īpaši apmierināta, bet galu galā viņai būtu jājūtās priecīgai. lielākā daļa mammu tomēr grib tos mazbērnus. gan jau, ka tava arī :)

un gan jau tiksi ar mazo galā - grūtniecības laikā palasīsi grāmatas, forumus, pāris nedēļas pēc dzemdībām jau apradīsi ar mammas lomu :)

veiksmi

Sesilla briesmīgi gan, un piedevām ja vēl nezin kurš ir kura bērna tēvs tas būtu pats briesmīgākais 0_O

Tgad māte mīl to bērniņu vairāk par visu..

Tādos gadījumos, kad meitenei ir ļoti agri pieteicies mazulis, mātes savus mazbērnu psiholoģiski uztver kā savus pašas bērnus.

Es domāju,ka mātes saka,ka neatbalstītu utt., lai jaunībā iebiedētu un tu 3x pārdomātu pirms liktos gultā ar kādu :D bet reāli ļoti mazs procents arī neatbalsta.

Lindachka- nē, bērni ir vajadzīgi, bet tikai tādiem cilvēkiem, kuri var apmierināt bērna vēlmes, kuriem, nekas netrūkst, ka pašiem nav ne no viena nekad jāaiznjemas. Un zin, ka stabili varēs parūpēties! Tāda bija mana doma, jo neviena māte nevēlas redzēt nelaimīgu bērniņu, kuram nepietiek naudiņas, lai skolā piem, uz ekskursiju tiktu..jo VISUR vajaga naudinju, bet bērns to bieži nesaprot-ka nav.

a ko tad viņa neatzīs tavu bērnu?tad jau viņa tevi arī negribēja atzīt vai, ka viņa neatzīst seksuālas attiecības?kurā laikā tu viņai piedzimi?viņa pati maz bija precējusies?
galu galā neuztraucies. draugs zina, ka esi stāvoklī? un kā tu to tik droši zini, pie ārsta biji?ja taisīji testu, ne visi viņi rāda pareizi.ja drags grib mazo, tad tev nav par ko īpaši raizēties. jā ir sāpīgi, bet tas ir tavs bērns. tev viņš ir jāpieņem, ne kādam citam. un 19 gadi nemaz nav tik maz. no nosodījuma varētu kaunēties 14 gados, bet šajā gadījumā tev būtu jākaunās, ja dēļ mammas pārmetumiem šādā vecumā tu grasītos veikt abortu, ņemot vērā, ka tev ir draugs un jūs abi strādājat.vnk pagaidām neko nesaki viņam. ja esi stāvoklī, lieki stresi tev nav vajadzīgi. tāpat viņa to pagaidām nepamanīs. a ko tad tava mamma domāja, ka, ja dzīvo ar draugu, jums nav sexa? :D nebūs viegli bet, ja viņa ir normāla mamma, tad pieņems šo situāciju. ja nē, tad tev jau nu nevajag iet lūgties. galu galā ar to, ka tu paliki stāvoklī, viņai neko sliktu neesi nodarījusi. un tad pasaki viņai, ka, ja viņa nevēlas, var tevi neatbilstīt un ka par šo tēmu vairs nevēlies runāt, ja viņa savas domas nav mainījusi.

tu esi pilngadīgi, finansiāli no viņas neatkarīga (tu dzīvo kopā ar draugu un jums abiem ir darbs) un tev nav jāprasa mammai atļauja-vai laist pasaulē bērniņu vai nē. galu galā, atvainojos, kas viņa par māti, ja par risinājumu paturēt bērnu, viņa nosoda pati savu meitu! tev viņai tas ir jāpaziņo kā fakts, bet ne jāprasa atļauja. labāk domā par to, kā tu uzņems tavs puisis. un labāk jau pasaki tagad.šī tēma jums ir jāapsriež.varbūt viņš nemaz to nevēlas?bet tas jau viņu neatbrīvo no atbildības

Sava daļa taisnības kkarameles teiktajā ir, bet šim

bet bērns augs, un būs tev vēl 18 gadus

gan īsti nepiekrītu - bērns tev būs visu atlikušo mūžu, ne tikai līdz viņa pilngadībai, BET 18 gadus uz priekšu savu ģimenes budžetu tu tāpat neizplānosi, tā kā to es īsti neuztvertu kā argumentu.
Cik saprotu, Amanda, tad tu pati abortu nemaz neapsver, vai ne? Tad neļauj citiem tevi uz to pamudināt! :)

Bet, jā, vislabākais padoms, kas līdz šim izskanējis un vislabākais padoms, kāds vispār var tikt dots šobrīd tiešām ir - parunājies ar topošo tēti! Pēc tam jau kļūs daudz skaidrāk, kādā tieši situācijā atrodies un kā rīkoties tālāk.

19 nav 16, tā kā domāju nav tik traki.
Kaut kur mācies arī, vai tikai strādā?
Man mamma arī neatbalsta bērnus šādā vecumā, un pat manā ne, viņai liekas normāli (jo tagad vairumam tā ir), ka bērni dzimst ap 27-30 gadiem. Agrāk ne. Lai gan pati dzemdēja 22 gadu vecumā. Tāpēc pat nevaru iedomāties, cik negatīva reakcija būtu no viņas puses, ja es tagad paziņotu, ka viņa kļūtu par vecvecmāmiņu. Jāpiebilst, ka bēbi šobrīd neplānoju.
Dīvainas tās mammas, varbūt uztraucas ka nebūs pabeigtas skolas pietiekami līdzekļi, lai uzturētu bērnu, jo nav Padomju laiki, kad darbs bija un par to īsti nebija jāuztraucas.
Es uzskatu, ka šobrīd ir galvenais,lai tu justos mierīga un pārliecināta par savu izvēli, un lai draugs atbalstītu nevis aizbēgtu pie pirmajām grūtībām. Kopā var kalnus var gāzt, ja vien ir atbalsts.
Tā kā veiksmi. :)
Un par to rūpēšanos, tas nāks pats no sevis, jutīsi kas un kā jādara, un galu galā ir tik daudz informācijas par bērna kopšanu, ka uij, uij :)

Un es domāju, ka tāda maza, mīļa rakara dēļ ir vērts pacensties, ja jau viņš pie Tevis ir atlidojis :)

kkaramele
Tu tiešām domā, ka vajag apmierināt visas bērna vēlmes? Vismaz ģimenēs, kurām ir grūtības ar līdzekļiem, bērni ātri saprot, ka nauda neaug kokos, viņi saprot kkādas robežas. Un daudz vērtīgāk ir pavadīt laiku ar bērnu pasaigājoties, lasot grāmatas, nekā apkraujot viņa istabu ar rotaļlietām. Bērni ātri saprot kā var izmantot vecākus un tā izdabāšana un visa pirkšana pie nekā laba nenoved

paranoid
Protams, ka visu tā pat nav iespējams nopirkt bebim, bet tomēr katra sīkākā lietinja, kas ir veikalā maksā naudu.. un biezhi ir tā, ka neko neesi nopircis, bet naudas vairs nav! Un bērnu ir nedaudz jāpalutina, jo bērnība ir viena, un tā ir pēc iespējas skaistāka jāpadara mazajam.

un biezhi ir tā, ka neko neesi nopircis, bet naudas vairs nav!

šitas darbojas arī bezbērnu ģimenēm.:D
ieej veikalā, neko īsti neesi nopircis, bet makā par 20ls mazāk. Ej mājā un brīnies.

bērnība ir viena, un tā ir pēc iespējas skaistāka jāpadara mazajam

Man bija lieliska bērnība, kuru atceros ar lielu prieku un nostaļģiju, bet mūsu ģimenei negāja spīdoši ar naudu. Man ir prieks, ka no bērnības atceros foršas brīvdienas ar vecākiem vai vecvecākiem! Es neatceros, ka būtu jutusies slikti, jo man kaut kas netika nopirkts vai tamlīdzīgi, lai gan zinu, ka naudas nebija daudz. Ar to es gribu teikt, ka pilnīgi piekrītu paranoid par to, ka ar bērnu pavadītais laiks ir daudzas reizes svarīgāks.

Jā, bērnu vajag palutināt, bet lutināt nenozīmē pirkt un tērēt.

un kur atradiisies laiks beernam, ja straadaasi vairaakos zemu apmaksaatos darbos, jo nebuusi ieguvusi izgliitiibu?

Varbūt esmu naiva, bet gribas ticēt, ka bērni, jau puslīdz apzinīgā vecumā, novērtē vecāku rūpes un to, ko vecāki spēj sniegt, pat, ja tas nav krutākais telefons un brendu drēbes.

Protams, ka vecāki grib sniegt bērnam visu un vēl vairāk, bet reālā situācija ir tāda, kāda ir, bērniņi mēdz pieteikties arī neplānoti, kad vecākiem nav viss, ko viņi gribētu un nevar zināt, vai kādreiz maz būs piepildīti visi sapņi. Es, piemēram, nezinātu, ko atbildēt, ja pēc gadiem man būtu bērns, kurš pajautātu, kāpēc nepaturēju pirmo bērniņu un viņam tagad būtu lielāka māsiņa vai brālītis, ar kuru kopā spēlēties. Ko man teikt? ''Zini, bērniņ, mammai nebija jaunākais bembis un piecistabu dzīvoklis, tāpēc taisīju abortu, jo tas bija prātam neaptverami, ka bērniņu varētu audzināt vecāki, kuriem nav divas augstākās izglītības, dzīvo īrētā dzīvoklī un nepelna 5000 mēnesī. Un nedod dievs, kādreiz pietrūktu naudiņas un būtu jāaizņemas.''

raven-to jau es te cenšos iestāstīt! Ka ja grib strādāt, vajag aukli, tur aizies vsm uz 200ls. un kas pāri paliks?

Tagad jau ir modē bērnu apbērt ar mantām, krutākajām drēbēm, i phoniem, kamēr pašiem vecākiem nav laika pat 5 minūtes dienā parunāt ar bērnu. Bērnam ir vajadzīgi vecāki, to radītā drošība nevis mantas par 1000 ls.
Nenoliedzu, ka nauda ir ļoti svarīga bērna plānošanā un audzināšanā, bet tomēr cilvēciskais faktors ir svarīgāks.

vecāki ir vislabākā rotaļlieta bērnam. Manam bērnam nav daudz mantu, bet viņš pat ar tām negrib spēlēties. Vislabāk ar mani vai tēti bumbu pamētāt vai grāmatiņu paskatīties.
Un ne jau visu mūžu meitenei būs 19 gadi un darbs, kur maksā minimālo algu. Bērns ne kādā gadījumā nav šķērslis ne karjerai, ne arī kam citam.

te nau runa par to, lai būtu viss krutākais, bet lai vismaz kāds būtu, jo šajā gadījumā autorei naudas ir minimāli,pati knapinās, jo pelna minimālo algu un vecāki nepalīdz! bet ja tagad tādā situācijā piedzemdēs, tad vairs nevarēs ne mācīties kko tālāk ne strādāt to pašu ko iesākusi, jo kādam jāsēž mājās ar bērnu! Un bērns nav žik žik un kārtībā.. bet tā ir liela atbildība.

Mans mazais bija plānots, man bija 21 , bet lielākā problēma tajā visā tiešām šķita pastāstīšana vecākiem... bet problēma atrisinājās pati no sevis....

sūtīju draugam sms ( galvā domājot par mammu), ar jautājumu kā, lai viņai to pasaka? un automātā netīšām aizsūtīju mammai... pēc kā sekoja zvans kur viss bija skaidrs...

mamma pirmo dienu nobimbājās sakot, ka ir par jaunu lai visi viņu sauktu par vecmāmiņu, nākošajā dienā jau teica, ka nu tā ir mana izvēle, trešajā jau sadzīvoja ar to domu un kad mazais piedzima bija stāvā sajūsmā, ka ir vecmāmiņa :D

19 gadi nav tas vecums vairs kad skatās lielām acīm, ja 16 gados uzcep bērnu tad gan...