Kāda noteikti gardi pasmiesies, izlasot šo diskusiju, bet man, ja godīgi, jau asaras acīs. Cik nav lasītas šādas diskusijas, vienmēr kaut kā gar ausīm laižu. Tagad pati tādu rakstu.
Esam kopā jau divus mēnešus. Ne man, ne viņam tā nav pirmā reize ne seksā, ne attiecībās ne vispār kā citādi. Pirmās nedēļas pagāja mierīgi, bet tad jau man palika dīvaini - kāpēc viņš joprojām nemēģina mani 'dabūt gultā', pietam, ja pati atklāti uzprasos! Attiecības mums visu to laiku (un arī joprojām) bija kolosālas - mīļas, arī tuvas un intīmas, bet nekad nenonācām līdz seksam. Vienreiz pati visu uzsāku, iedevu prezervatīvu, viss ok, bet čalis laikam tā sastresojās, ka 'nesanāca'. Nu, labi, toriez to domu atmetu, abi pasmējāmies, viss forši. Varbūt vienkārši par ātru. Kad pēc tam vēl pēc laika sāku jautāt - kāpēc mēs vispār tik ilgi velkam garumā (jo iespēju ir daudz!), viņš atbildēja, ka nekad tik agri seksuālas attiecības neuzsāk, grib, lai abi to tiešām vēlas u.t.t. Apstiprināju, ka vēlos! Tad nu sekoja otrā reize. Un atkal nekā! Ikdienā viņu uzbudināt ir viegli ,bet, kā mēs esam soļa attālumā no seksa, viss vienkārši apstājas :/ Esam runājuši - kāpēc tā. Es uzskatu, ka tas varētu būt stress par to, ko es no viņa sagaidu, jo pāris dzīves jomās esmu 'pārāka' par viņu, tāpēc viņš nereti mēdz par to uztraukties. Viņš atkal pats vispār nesaprot, kas par lietu. Un jā, ir priekšpēles, ir attiecīgas situācijas, ir vēlme, ir .... viss!!!!
Es pat nezinu, kādu pieredzi/padomus vai vēl sazin ko no jums sagaidu, vienkārši gribējās padalīties bēdā. Vēl šodien aizdomājos - kā būtu, ja mums tiešām nesanāktu arī turpmāk. Saderība dzīvē perfekta, seksā - nekā. Vot man skumjais uznāca :(
93
