Kompromiss attiecībās!

jā, atkarīgs no situācijas un tā uz ko būtu jāiziet. bet pavisam noteikti daudzas lietas man nav pieņemamas.

avene, drīkst zināt kādas?

Laura nu es tā tagad nevaru pateikt, nosauc man konkrētu situāciju un es pateikšu, vai izietu uz kompromisu vai nē.

Vairāk domāju kaut kādas sadzīviskas problēmas, pasākumu apmeklēšanu, kaut kādu radu/draugu apmeklēšana, kur partneris īsti nevēlas piekāpties otram!

Gan jau, ka ir arī situācijas, kurās nepiekristu kompromisiem, pagaidām neko tādu neatceros, jo, ja ir kas tāds, kas man pavisam nepatīk, neklusēju, kopā domājam, ko darīt, cilvēki, kuri krīt uz nerviem, netiek iekļauti apmeklējamo cilvēku sarakstā utt. :D

Es arī diez gan bieži spītējos, bet vienmēr cenšos iziet uz kompromisu, bet mans mīļais ir tas,kas noraida visus kompromisus un cenšas panākt to,lai viss notiek pa viņa prātam.

nu tur jau arī atkarībā kāda situācija. gribētu mani aizvilkt uz kkādu tizlu cilvēku sanākšanu, neietu, un nepiekāptos, ka man jāiet. ar tizlu es domāju kādus nodzērušos degradējušos ļautiņus. pie radiem, ja būtu jāiet ietu, kaut man nepatiktu, bet vienlīdzīgi ar iešanu pie maniem. nu tur konkrēta situācija jāzin :)

Un ja drīkst jautāt kā jums ir ar kompromisiem seksuālajā ziņā? Viekārši ir tā, ka mans puisis grib seksu katru dienu un brīvdienās vēlas vairākas reizes naktī. Bet es katru dienu negribu :D

Jā! Ja negribu kaut kur iet pie kādiem cilvēkiem un mana klātbūtne tur neizraisītu kaut kādu sašutumu un vēlākas sekas, es arī neietu!
Attiecību jautājumi ir attiecību jautājumi, bet katram tomēr pastāv arī savas vēlmes.

Manējais ir ļoti saprotošs -parasti jebkurš ''kompromiss'' ir vairāk par labu man. :D

ja es negribu tad es tā arī pasaku, negribu un viss :D ko tur lieki ņemties, katru dienu, tas jau man liekas normāli, tikai tur jāskatās cik ilgi esat kopā.

Bet nevajag jau tā, ka piecērt kāju un NĒ, neiešu!, vajag jau arī to normāli izteikt, ka neiešu. :D

Runājot par sadzīviskām situācijām, mūsu ģimenē pat nevajag kompromisu, jo abi divi esam tādi, kurus ierobežot nevarēs, tādēļ, katrs dara, ko grib, piemēram, viņš iet uz hokeju, es peldēt, viņš negribu uz teātri, es eju ar mammu, bet viņš atkal spēlē savu hoķi vai ko viņš tur spēlē. Neuzskatu, ka ši tik sīkās lietās tāds kompromiss pat ir vajadzīgs, jā, mēs esam attiecībās, bet mēs esam brīvi cilvēki.

Bet diviem spītīgiem cilvēkiem ir grūti par kaut ko vienoties :D

Šī prasme man ir ļoti jāmācās.
Aizvakar to sapratu. Pati izdomāju, sapūtos,
pat tad, kad sapratu, ka esmu pati vainīga,
līdz pēdējam centos otru padarīt vainīgi, kad sapratu, ka nekādīgi
to nevar, tikai tad atvainojos. Situāciju pat neaprakstīšu, pašai kauns.

mums ir otrs variants. "darīsim, kā tu gribi." "nu nē, bet kā gribi tu?" :D
rezultātā bieži nevaram neko izlemt, bet vismaz miers mājās :D ja vienam no mums kaut kur negribas iet otram līdzi, tad tā arī pasakam un katrs ejam savās darīšanās

Menda, mums tas pats, bet dazhreiz piegriezhas :D Bet taa vispaar mums diezgan viegli iziet uz kompromisiem, jo neviens no mums nav ne paaraak lepns, ne paaraak spiitiigs.