Kā jūs pārdzīvojat attiecību šķiršanos ?

Esmu, esmu normāls čoms. Pat varbūt nedaudz vairāk kā normāls :D Nebaidos par pabūšanu vienam. Vienkārši kārojās atrast beidzot ko īstāku un piemērotāku sev. Problēma, ka gaidīt man nepatīk! :D

pārdzīvoju, ierokoties līdz kaklam darbos, lai mazāk brīva laika, ko pavadīt ar sevi vienatnē un drūmajām domām

Raudāju, tusējos, iedzēru, atkal raudāju, kamēr palika vieglāk, un tagad jau pavisam labi, ir izsāpēts, izraudāts :) Nu dzīvoju savu dzīvi (l)

Jā, vienam palikt nav labi. Kā cenšos ķerties klāt mācībām vienatnē, tā sāku gruzīties :D
Es vēl neesmu iekšēji patiesību pieņēmis, vēļ vakar ar -ex sarakstījos par nākotni! C'mon! :D

Dakteri, Tu tā kā skuķis :D
Tā jau tu neaizmirsīsi viņu, ja turpināsi kontaktēties. es ar ne vienu no saviem bijušajiem nekomunicēju, viņi ir pagātne, un šobrīd pilnīgi tukša vieta, domāju, ka tad kad man būs 80, pat vārdus neatcerēšos. :D

sievietes ar vīriešiem tiešām mainās lomām? :D

Es izlikos, ka viss ir ok, lai viņš nezinātu, ka man sāp :D bet mājās viena paraudāju. Sabiedrībā smaidīju kā saulīte un vēl pat gadu pēc šķiršanās daudzi nezinaja, ka esam šķīrušies, jo redz es tāda laimīga esot :D

Sameklē plāksteri!
īstenībā tikai un vienīgi citas nodarbošanās un visu kas atgādina par viņu-ārā misenē, telefons dzest, socialie tikli dzest. Paies laiks, pāries, atjaunosi sakarus ja vajadzes

Es teikšu tā, ka aizmirst nevajag! Vajag pieņemt faktu, ka neesat vairs pāris. Es, piemēram, atceros skaistos mirkļus, kas bijuši ar katru no manām ex .. ne visus, protams, bet daudzus. Tie mūs padara par labākiem cilvēkiem un reizēm skaistās atmiņas ir tas, kas spēj uzlādēt pozitīvi tumšā dienā.

Es sevi mierinu ar teikumu:"Mums kopā bija tik daudz skaistu mirkļu! Tomēr pienācis laiks katram iet savu ceļu".

Pieņemt, sadzīvot, piedot, neturēt ļaunu prātu, atcerēties tikai labo no attiecībām un nākotnē nepieļaut uzkāpšanu tam pašam grābeklim. Dzīve turpinās! Ņem no tās dotās mācības un pilnveido sevi, lai satiekot to īsto, esi viņas cienīgs un gatavs ..

^^ - nē nu šitik skaisti formulētas domas par attiecībām! :D (iefano par ^^ ) :D

Jā, katras attiecības ir kā mācība, lai pilnveidotos nākamajām attiecībām, līdz kamēr atrod īsto.
Un tad tu tādā veidā arī mācies no savām kļūdām.

WTF! - par to, ka kāds vīriešu kārtas pārstāvis te lien runāt par savām attiecību problēmām. bet nu labi.
nav jēgas no gudrajiem tekstiem, teikšu atklāti, izej no cosmo.lv, aizej piedzeries un pārguli ar kādu skaistu, sev nepazīstamu sievieti. tev būs apziņa, ka pasaulē vēl ir citas sievietes, kā arī apziņa, ka viss patiešām ir beidzies. kamēr tevī tā apziņa nebūs, pāri tam netiksi.

un seši mēneši? tas tiešām ir maz.

zili_rudzi ne visi vīrieši ir maukas. Vīriešiem arī ir jūtas :D ja tu o nezināji

hvz, uzsvars nebija uz - pārguli ar kādu sievieti, uzsvars bija - pasaulē vēl ir citas sievietes.
vienkārši teicu ļoti atklāti, tieši.

atklāti un skarbi :D kāds varēja arī apvainoties

kas tur ko apvainoties? :D

Es ,piem, nelietoju alko, kā man gremdēties bēdās? :D

Sameklēt plāksteri? Manuprāt, tas ir ieteikums vēl kādam cilvēkam pārdzīvot sirdssāpes, kad
"plāksteris" vairs nebūs vajadzīgs. Vienīgi tas der, ja meitene pati grib būt tikai "plāksteris".
Es domāju, ka jaunās attiecībās uzreiz gan nevajadzētu mesties, kamēr nav aizmirstas iepriekšējās.
Man liekas, ka šis šķiršanās posms vienkārši ir jāpārdzīvo. Ar katru dienu paliks arvien vieglāk un Tu paliksi arvien stiprāks. Centies pavadīt vairāk laika ar draugiem un ģimeni.

Pilnīgi piekrītu ^^. Tā arī rīkojos, kas protams nav tas vieglākais ceļš.

Ja cilvēks kaut reizi ir mīlējies vai iemīlējies, tad pāris iepriekšējie komentāri ir lieki - emocijas ir visiem cilvēkiem, daži spēj tās apspiest un tikt galā, daži nē. Un mesties jaunās attiecībās ir neprāts!

Viss būtu ok, ja es varētu pamācīties. Ne par ko to slimības vēsturi negribu rakstīt :D