Man jau otro dienu ar veselību nav kārtībā, kā arī visu laiku raudu pat ne no sāpēm, bet vispār visu laiku nāk asaras. Drauga klātbūtnē cenšos savaldīties un tikai pāris asaras esmu izlējusi. Es pat neatceros, kad pēdējo reizi raudāju, nesaprotu, kapēc šajās divās dienās esmu izlējusi savu dzīves normu, bet ne par to..
Šovakar bija plānots ar draugu doties pie cita drauga pasēdēt, bet es palieku mājās, jo slikti jūtos. Draugs saka, ka tagad tā kā lēnām taisīsies prom, nu pie sevis padomāju, nav jau viņam visu laiku pie manis jāsēž, lai aiziet pie sava drauga. Viņš man paprasa vai nevaru aizdot naudu, iedodu 20 ls pudelei un pārējām lietām, ko viņam vajag. Pirms atvadu bučas viņš pasaka, tad jau rītā - es vienkārši apstulbu, iedevu buču un viņš aizbrauca!
Tagad es sēžu un raudu vēl vairāk.. jā pati vainīga, ka es nelūdzu viņam palikt, jo man ir slikti un vajag kādu blakus, bet es to sagaidīju no viņa, ka pats iedomāsies tiktāl!
Šobrīd, varbūt man ir pārāk sakāpinātas emocijas, bet man liekas, ka attiecībām nav jēgas. Šodien pirmo reizi sāku domāt, ka viņš mani vienkārši izmanto, kaut vai naudas lietās, jo pēdējos mēnešos viņam ir problēmas ar naudām, es viņam dodu naudu, jo pirms šīm problēmām viņš vienmēr man visu izmaksāja.. bet šodienas situācija, paprasīt naudu priekš pudeles, lai piedzertos, bet es tikmēr tupētu mājās un atpūstos????
Es nezinu ko gribu no jums, sakat visu ko jūs domājat, lai es varu pārdomāt savas attiecības, sākt saprast vai man ir tiesības dusmoties, vai arī nespēju domāt tagad ar skaidru prātu. Ko jūsu otrās puses darītu?