nazīc vecāki katrs savos laukos, brāļiem pašīem ir ģimenes un nav tur vietas un ja godīgi tad nav īpaši tādu draudzeņu pie kurām varētu padzīvot tik lielā termiņā ,lai sakrātu naudu savam dzīvoklim.
Lēna esmu bļāvusi, lamājusi, pļaukājusi - tas taču neko nemaina, labi uz kādu laika posmu ir miers un tad atkal klāt lielā vēme iedzert un tad arī klāt nāk automāti - mani nebeidz pārsteigt kā var atļauties nospēlēt visu, nepadomājot par otru...un ko tas dos ka iesitīšu viņam no visa spēka, varbūt dzērumā toč vēl iemauks atpakaļ, un skaidrā runāt , tad nožēlo, morālie, vairs nedarīsu utt.