Avene, dārgi ir, bet ko darīt, ko vajag, to vajag. Kaut vai sagrabināt.
Visu bērnību staigāju par brīvu, poliklīnikā, mazpilsētā, visādi ir gājis, bija gan emocionāla trauma, kādēļ nerādījos pie zobārsta ilgu laiku, gan sačakarēti zobi, ja es aizeju pie zobārsta ar mazu caurumiņu, un viņš pasaka, atnāc pēc pusgada, tjipa, kad caurums lielāks paliks, un atsakās labot, tad nav vairs nekādas vēlmes pie tāda iet, un nu tiešām tur labo ar PSRS laiku metodēm, plombes krīt ārā utml.
Tgd eju Rīgā pie laba zobārsta un man ne reizi nekas nav iesāpējies, tgd pie zobārsta eju ar prieku, bez jebkādām negatīvām emocijām, bez jebkādiem uztraukumiem.
Tā ka labāk sagrabināt par katru cenu, nekā labot zobu pa 5Ls un 30 gadu vecumā jau palikt bez zobiem!
104
