Nopietnas attiecības/kopdzīve

Reģ: 25.06.2010

Atsaucoties uz diskusiju Princis-varde, aizsvilos savā prātā par tēmu - cilvēka iepazīšana attiecībās un nopietnu attiecību/kopdzīves uzsākšana.

Man vienmēr ir interesējis viens - kāpēc cilvēki turpina nopietnas attiecības/sāk dzīvot kopā/taisa bērnus, JA NEPAZĪST OTRU CILVĒKU?!?!?!?!

Vienalga, vai tas būtu mēnesis, pieci vai gadi desmit - cilvēks ir jāiepazīst! Par ko tiek runāts attiecībās, kurās pat pēc mēnešiem tu neesi drošs par to, ko cilvēks slēpj? Kā tas darbojas?

Var jau būt, ka es kļūdos, pati rīkojos nepareizi vai vienkārši kaut ko nesaprotu, bet, piemēram, man jebkurās attiecībās par cilvēku pēc kāda laika jau ir pilnīga skaidrība, zinu viņa pagātni, esam runājuši par nākotni, pazīstu viņa foršās lietas un kaitīgos ieradumus, zinu draugus. Kā citādāk vispār iespējams tēmēt uz kaut ko nopietnu ar kādu? Protams, laika gaitā atklājas aizvien vairāk lietu/īpašību, bet tie jau ir vairs tikai sīkumi, nelielas detaļas.

Viedokļus studijā! Kā jums bijis? Cik ļoti pazināt cilvēku, līdz sākāt kopā dzīvot? Cik ilgā laikā vispār iepazināt/liekas normāli iepazīt savu mīļoto (tīri vispārīgi)?

08.11.2012 22:29 |

_paris

13796

Reģ: 23.10.2010

Spotorno - nē, nedomāju, ka mīlestība ir viens un tas pats, kas simpatijas, jā varu piekrist, ka pārim ir jāiepazīst kārtīgi vienam otru, pirms mesties iekšā kopdzīvē, bet man skūpsti pieder pie tās izzināšanas. Jāsaka jau atklāti, ka ar savu draugu pārgulēju vēl pirms zināju, ka mīlu viņu, pēc kādiem trim mēnešiem pazīšanās, bet nu kopā esam jau 5 gadus, tā kā katram savs. :)

09.11.2012 12:10 |

Skaista dzīve:)

1602

Reģ: 12.04.2012

_paris, tas ir ļoti jauki, ka tavās attiecībās tas nav bijis šķērslis :) Bet, ja runājam ne par izņēmumiem, bet par lielāko daļu, kur pat šeit forumā katra otrā diskusija ir par problēmām attiecībās (kuras nevajadzētu būt mīlošās attiecībās), tad secībai ir liela nozīme :) Pat te aptaujā par pirmo reizi, cik daudzas pierakstīja, ka nožēlo un gaidītu ilgāk...
Izņēmumi ir visur, ir laimīgas attiecības gan ar lielu vecuma starpību, gan gadu jaunību, gan ar pazīšanās termiņiem, bet tik un tā šie izņēmumi neatsver lielāko masu. Kur problēmas ir paredzamas un tik banālas, ka bieži vien šeit meitenes pat uzbrauc par kāda jautājuma uzdošanu, jo redz tas ir vispārzināms... Un tā tas arī ir :)

09.11.2012 12:21 |

Mīlīte

170

Reģ: 31.05.2012

Nevar nevienam uzspiest, ka redz pareizi ir gadu
skatīties acīs un tikai tad varbūt nobučot uz vaiga (man vēmiens no tādān sarunām)

Tā ir lielā ziņā laimes spēle, vienam paveicas, citam nē,
atkarīgs no, katra paša uz ko ir gatavs
labā ziņa ir, ka, ja nepaveicas mūsdienās partnerus var mainīt.
Citi pirmajā naktī pārguļ un ir visu dzīvi laimīgi, citi gadu neatzīstas mīlestībā,
divi gadi līdz seksam, 10 nodzīvo kopā un...saprot, ka ienīst viens otru. Diemžēl nav
pareizu jautājumu lai atkostu otru.

09.11.2012 12:28 |

_paris

13796

Reģ: 23.10.2010

Spotorno - protams, ka liela daļa taisnības tevis teiktajam:)

09.11.2012 12:29 |

avene

803

Reģ: 23.05.2011

man draudzene sāka dzīvot kopā ar čali, pēc kādu 2vu nedēļu pazīšanās. beigās tādi brīnumi atklājās, viņš neko tā sliktu nedarīja, nepazemoja, bet viņam principā bija vienalga par viņu. labi iedzīvojās, seksu deva, ēst deva, pajumte bija utt. pat tad, kad viņa slima, šis nevar noraut savu pakaļu no kompja un aiziet pēc zālēm. bet viņa vnk nedzen viņu prom. runāt kā pret sienu. tiešām citreiz liekas, ka cilvēki ir stulbi.

09.11.2012 12:33 |

:) Patrīcija :)

1123

Reģ: 18.04.2012

Mēs pazīstami bijām kādu pusgadu laikam, kad sākām patstāvīgi dzīvot kopā. Pa to laiku viņu iepazinu kaut cik, lai zinātu, ka izdaru pareizo lēmumu, sākot dzīvot kopā. Pa šiem gadiem nav nekas atklājies tāds, lai nožēlotu kaut uz brīdi, ka sāku dzīvot ar viņu kopā. Tagad varu teikt, ka pazīstu viņu ļoti labi :)
Spotorno, manas attiecības arī ir izņēmums tevis aprakstītajam.

09.11.2012 12:43 |

Blushingham

188

Reģ: 29.01.2009

Ja es pareizi sapratu, tad autore ar otra iepazīšanu saprot to, ka tu zini par viņa pagātni, izglītību, pašreizējo nodarbošanos, draugu loku, ģimeni utt. Lieta neiet par "es jau pati sevi nepazīstu" - tu jau taču zini, kur tu studēji, kādas tev ir attiecības ģimenē, kādi draugi, hobiji? :)
Man arī liekas nesaprotami uzsākt kopdzīvi ar cilvēku, par kura pagātni tu neko daudz nezini, bet jūti "baigo emocionālo saikni". Tad arī rodas pārsteigumi no sērijas - izrādās, viņam nav pat vidējās izglītības!

09.11.2012 12:43 |

Skaista dzīve:)

1602

Reģ: 12.04.2012

:) Patrīcija :), nu manu vecāku laimīgā kopdzīve ari ir izņēmums, jo viņi apprecējās pēc 2 nedēļu kopābušānas :) Es taču saku, ka izņēmumi ir. Man pašai rados ir daudz tādu, piem. manai tantei ar viņas vīru 11 gadu starpība un arī laimīgi visu mūžu.
Un tagad ejam skaitīt tos, kuri nav tie izņēmumi, es baidos, ka apniks pēc vienas cosmo lapas izpētes :)

09.11.2012 12:46 |

Marta(tā foršā)

7781

Reģ: 12.11.2010

kaut kadi ne tadi jautajumi....
nu tak tas atbildes ir elementaras. cilvekam ir roza brilles uz acim, vinam otrs skiet skaists, pukains un vins velas ar to cilveku pavadit laiku kopa, dzivot. pec tam tikai brilles nokrit! un ka var teikt, ka tu cilveku lidz galam iepazisti. es uzskatu, ka ja labi grib, visu var noslept....ta ka apgalvot, ka iepazinusi es esmu-nedrikst!
\p.s par savu virieti es arvien ko jaunu uzzinu, lai ari kopa jau ir ilgs laiks.

09.11.2012 13:21 |