sāku šo jaunu diskusiju- pat tēma pirmā, ko piedāvā bija 'Darbs"!! :@
jautājums: kad izejat ārā pa durvīm no darba telpām, smadzenes par darbu atslēdzat vai vēl par to domājat?
Mani vajā mūžīgā nepadarītā darba sajūta. Mēģinu atslēgties, bet grūti, citreiz pirms miega -BUMS! un sāku domāt: tā, jāizdara tas un tas, un ko ar šo un to...
kaitinoši :(
atslēdzu. man nav japiesārņo mans brīvais laiks ar darba lietām. rīt būs jauna diena, tad arī visu darīšu. no mājam tāpat tas gribot nebūtu iespējams :D
Kā kuru dienu. Reizēm atslēdzas uzreiz, taču ir dienas, kad domāju, plānoju ceļā uz mājām, dušā vakarā, dušā no rīta un pat nakts vidū pamostoties :D Periodiski :)
senāk bija tā, ka izgāju pa durvīm - un sākas cita dzīve. Tagad ir tā, ka tomeŗ laiku pa laikam pieķeru sev pie domām "ka tik kaut kas nav aizmirsts vai palaists garām" .. jo darbiņš man atbildīgs...
Man nekad nav bijis tāds darbs par kuru būtu kas jādomā pēc tā... kad atnāk kāds cilvēks tad arī ir darbs kā aiziet darba nav.. nu tā.. nav domas ko nest uz mājām.. darba plāni vai kas tāds..
Nevaru atslēgties, bieži domāju vai pasūtījums ielikts, vai pareizi viss, cenas u.t.t. Bet cenšos nedomāt, kādreiz sanāk atsābt, kādreiz ne, bet murgi nemoca.
Atkarībā no tā, vai esmu visu nepieciešamo sadarījusi vai zinu, ka pirmdienā pēc brīvdienām būs jāiespringst.
Tajās situācijās, kad domas par darbu iezogas brīvdienās, steidzīgi dzenu prom, jo ar prātu ļoti labi saprotu, ka attiecīgajā brīdī neko nevaru mainīt. Stresošana 2 dienas pirms pirmdienas ātrāk birojā veicamo darbu nepadarīs.
Pēdējā laikā biežāk atslēgties, jo tieši šobrīd notiek mūsu kompānijas pārņemšana un nevisai smukā veidā. Pagājušonedēļ mājās vēl gauži noraudāju, jo kolēģu žēl.
Mans draugs ir manas smadzenes atšifrējis, tādēļ smējās - Ja es naktī pamostos, tad manas smadzenes paziņo: Tā viņa ir nomodā, nesiet šurp priekšnieka bildi! :D Un viss atkal jādomā kur un kas un kā..
2982
