Esmu Abalones atkirtēju pulciņā,mani ar neviens uz ielas tāpat neuzrunā,shit. :D
Lai gan pirms kāda laika bija gadījums,kad stāvēju autobusa pieturā no rīta,vajadzēja braukt svarīgās darīšanās. Pienaca pēc izskata tiešām simpatisks jauns džeks,sasmaidijāmies,viņš uzjautāja kuru autobusu gaidu,izrādījās,ka viņam vajag to pašu,ko man,tā pa vārda pļāpājām,līdz viņš prasīja manu vārdu un telefona numuru. Teicu,lai šis pasaka savu vārdu pirmais. Un arī pateica.
Iekāpjam busā,protams,es aizeju sēdēt kur gribu,lūgdamās,lai viņš nevelkas man līdzi. Nevilkās,apsēdās citur, bet pirms kāpšanas ārā,pienāca pie manis un smaidot pajautāja,vai tomēr es savu vārdu vismaz pateikšot. Teicu,ka rīt tajā pašā laikā un vietā būšu turpat,tad pateikšu un savu numuru ar... Šis teica,ka jā,viņš būs vienalga,jo tāpat jābrauc. Meloju. Tā bija pirmā un vienīgā reize,kad braucu uz to pusi. Un nebiju tajā pieturā nākamajā rītā,aiznākamajā vai vispār jebkad. :D
Nu ja man nebūtu draugs,kas zin.. :D