Sākumā organisms sāks uzkrāt rezervītes no tā, ko apēd, lai vēlāk nevajadzētu "rūkt", bet, ja ilgstoši tā mocīsi savu organismu, tad gan jau, ka nebūs citas izvēles, kā, tā kā tu saki - ņemt enerģiju no taukiem.
Vispār man arī patīk tā vēdera rūcošā sajūta, jo tad es zinu, ka neesmu pieēdusies, un liekas, ka tievēju, bet tas nav pareizi. Pirmkārt, kā jau teicu, sākumā tieši organisms uzkrās lieko, kas nav labi, bet badoties ilgstoši arī nav gudri. Un tā rūkšana liek domāt par ēdienu. Ja ir nosprausts ēšanas režīms, piemēram, brokastis, pusdienas, vakariņas, kas ir 6 vakarā, un vēlāk ni ni, tad tajā vakarā, kad sāk rūkt vēders, tu domā tikai par to, kaut ātrāk pienāktu rīts jeb brokastis. Tas arī nav labi, jo tad vienā jaukā mirklī vairumā gadījumu sanāk norauties un pieēsties.
Biežas, bet nelielas porcijas, vislabāk visu laiku vienā laikā, un nepieļaut to bada sajūtu, vēl veselīgi ēst + sportot, un tauciņi, manuprāt, iet prom diezgan viegli, pat bēg prom. Cerams, ka man pašai kādreiz izdosies pieturēties pie sava pēdējā teikuma. Pagaidām nesanāk. :D